Dziesma par ledu un uguni Wiki
Advertisement
Daenerīsa Tārgārjena
Daenerys TargaryenbyDrawsouls

Tituli

Pūķakmens princese
Septiņu valstību karaliene
Daenerīsa Vētrā Dzimusī, Nesadegusī, Mīrīnas karaliene, andalu, roinaru un pirmļaužu karaliene, Lielās Zāļu jūras halēse un Pūķumāte
Karaļvalsts aizstāve
Pūķu Karaliene

Nams

Tārgārjenu nams

Reģions

Esosa

Dzimusi

284AL, Pūķakmens

Tēvs

Karalis Aerīss II Tārgārjens

Māte

Karaliene Raella Tārgārjena

Partneri

Hals Drogo, Hizdars zo Loraks

Grāmata(s)

"Troņu spēle"
"Karaļu cīņa"
"Zobenu vētra"
"Vārnu dzīres" (pieminēta)
"Deja ar pūķiem"

TV seriāls

Sezonas: 1 / 2 / 3 / 4 / 5 / 6 / 7 / 8

Attēlotāja

Emilia Clarke

Ģerbonis

Targaryen

Princese Daenerīsa Tārgārjena, saukta par Daenerīsu Vētrā Dzimušo, Nesadegušo, Pūķumāti, un neoficiāli par Deniju, ir viena no pēdējām izdzīvojušajām Tārgārjenu dzimtas atvasēm, no kurām otrs ir viņas vecākais brālis Viserīss. Daenerīsa ir karaļa Aerīsa II Tārgārjena un viņa māsas un sievas karalienes Raellas jaunākā meita.

Tēla apraksts[]

Daenerīsa ir jauna meitene tīņu gados ar tipisku Valīrietes izskatu. Viņai ir violetas krāsas acis, bāla āda un gari sudrabzeltaini mati.[1] Augumā slaida, ar mazām krūtīm. Grāmatu autors Džordžs R. R. Mārtins teicis, ka viņa līdzinoties karalienei Naerīsai Tārgārjenai, tomēr Daenerīsa ir garāka un stiprāka.[2] Viņa tiek aprakstīta kā daiļa un apburoša būtne.

Viņa runā septiņu valstību kopējā valodā, kā arī pārvalda augšvalīriešu un valīriešu bastardu valodu ar Tīrošas akcentu.[3] Daenerīsa ātri apguvusi dotraku un gisiešu mēli.[4][5]

Daenerīsa uzauga kopā ar brāli, kurš pazemoja un iebiedēja māsu, un, pēc maģistra Ilīrio Mopatis vārdiem, tika raksturota kā bailīgs bērns.[6] Viņa kļuva spēcīgāka un pārliecinātāka “Dziesma par ledu un uguni” sāgas notikumu laikā, un viņas atbalstītāji izturējās pret Daenerīsu ar lielu cieņu un mīlestību, kā dēļ sers Džorahs Mormonts un Baristens Selmijs salīdzināja viņu ar brāli princi Raegaru,[4] kurš bija drošsirdīgs, cienījams, dižciltīgs un joprojām tiek turēts cieņā Septiņās valstībās.[7]

Tā kā viņa augusi trimdā, nekad nepaliekot ilgi vienā vietā, Daenerīsa nav pazinusi mājas. Tomēr viņa apraksta Rietumu tirgus smaržu Vaīsa Dotrakas pilsētā kā aromātu, kas smaržo pēc mājām un atgādina viņas bērnu dienas pavadītas Brīvajās pilsētās.[3] Kopā ar dotrakiem, viņa pirmo reizi jūtas drošībā, mīlēta un cerību pilna. Māja ar sarkanajām durvīm Brāvosā, kur viņa dzīvoja līdz piecu gadu vecumam, kļuva par simbolu viņas zaudētajai bērnībai un vietu, kur viņa bieži vēlas atgriezties.[1][8] Lai arī viņa nekad nebija redzējusi Vesterosu un neatceras savu dzimšanas vietu Pūķakmeni, Daenerīsa uzskata, ka viņai ir tiesības uz Dzelzs troni kā mantiniecei un valdīšana septiņās valstībās ir viņas pienākums. Viņa vēlas izskaust verdzību un vienmēr ņēmusi vērā savu cilvēku vajadzības, atstājot pašas vēlmes otrajā plānā.[9]

Princese Daenerīsa mīl jūru, jo tā liek viņai justies brīvai, kā arī jūrniekus un viņu dziesmas, stāstus.[10] Viņa mīl arī lasīt pasakas un klausīties dziesmās par septiņu valstību varoņiem.[8] Viņa izbauda karstumu, dodot priekšroku īpaši karstām vannām.[1]

Dzimusi pūķu valdniece, Daenerīsa sapņo par pūķiem. Kaut arī viņa pazīst Septiņu ticību un ticu dievu eksistencei, nav minēts, ka viņa īpaši sekotu kādai reliģijai.[8]

Daenerīsa mēdz ietērpties dotraku drānās – krāsotā vestē un jāšanas ādas biksēs, un staigāt basām kājām, ieeļļotiem matiem un brūnu iedegumu.[11][12] Citi dotraku atribūti ietver zīda vai zirga astru bikses, pītas salmu sandales un medaljonu jostu. Viņa bieži nēsā sudraba zvaniņus pēc dotraku paražas, kas tiek iepīti bizēs pēc katras izcīnītās uzvaras.[13] Daenerīsa nēsājusi arī kartiešu tērpu, kas atsedz vienu krūti kailu, un vairākus gisiešu tērpus.[5]

Vēsture[]

Daenerīsa ir karaļa Aerīsa II Tārgārjena un viņa māsas un sievas karalienes Raellas jaunākā meita. Deviņus mēnešus pirms dzimšanas, viņas māte un brālis princis Viserīss bija aizbēguši uz Pūķakmeni, jo Karaļa ostā bija iesoļojusi dumpinieku armija un Tārgārjenu valdīšana pār septiņām valstībām beigusies, pateicoties Roberta sacelšanās. Daenerīsa piedzima milzīgas vētras laikā uz Pūķakmens, kas noslīcināja jūrā visu Tārgārjenu floti, izpelnoties iesauku Vētrā Dzimusī. Viņas māte mirusi dzemdībās.[1]

Karš tika zaudēts neilgi pēc mātes Raellas aizbēgšanas no pilsētas un Roberts Barateons iekaroja Dzelzs troni. Kad karalis Aerīss, viņa vecākais dēls Raegars ar viņa bērniem Raenīsu un Aegonu bija miruši, Daenerīsa un viņas vecākais brālis Viserīss bija pēdējie palikušie Tārgārjeni. Pirms savas nāves Raella kronēja savu dēlu Viserīsu par karali, padarot princesi Daenerīsu par viņa mantinieci.[14] Roberta brālis Staniss Barateons bija uzbūvējis jaunu kuģu floti, lai ielenktu Pūķakmeni. Bez flotes palikušais Pūķakmens garnizons plānoja pārdot Tārgārjenu bērnus Robertam, sauktam par Uzurpatoru, taču, pirms viņi to izdarījuši, sers Vilems Derijs ar četriem citiem uzticamiem vīriem naktī nolaupīja bērnus un aizveda tos trimdā uz brīvpilsētu Brāvosu, kur viņi varēja būt drošībā. Tur viņi kopā ar Vilemu nodzīvoja vairākus gadus mājā ar sarkanajām durvīm un citronkoku zem Daenerīsas istabas loga. Vilems bija pusakls un sirms vīrs, kurš kliedza uz kalpotājiem, taču pret Daenerīsu viņš izturējās laipni. Kad Daenerīsai bija pieci gadi, Vilems kļuva slims un nomira, viņa kalpotāji nozaga atlikušo naudu un bērni tika izlikti no mājas.[1]

Viserīss un Daenerīsa pameta Brāvosu un sāka klejošanu pa brīvajām pilsētām. Viņi apmetušies gandrīz katrā brīvpilsētā, ieskaitot Mīru, Tīrošu, Kohoru, Volanti un Līsu. Sākumā maģistri, arkoni un tirgotāju vecajie bija priecīgi uzņemt pēdējos Tārgārjenus savās mājās, taču, gadiem ejot, interese par viņiem zuda. Daenerīsai un Viserīsam nācās pārdot visas dārglietas, lai izdzīvotu.[1] Princese atceras, ka Viserīss pat esot sarīkojis dzīres Zelta brālībai cerībā uz atbalstu viņa plāniem attiecībā uz septiņām valstībām, taču bez panākumiem. Viserīss uzskatīja, ka viņš ir īstais troņmantinieks un viņa dusmas pieauga, kad citi atteicās pieņemt viņu par savu karali. Viņš lielāko daļu laika izgāza savas dusmas uz māsu. Viņš nekad nebija piedevis Daenerīsai par mātes nāvi dzemdībās un bieži draudēja viņai, lai nepamodinot pūķi viņā. Reiz Daenerīsa uz kuģa esot teikusi brālim, cik jauki būtu kļūt par jūrnieku, uz ko Viserīss atbildēja, saķerot māsu aiz matiem tik stipri, ka viņa sāka raudāt. Viņš teicis, ka Tārgārjenu asinīm jābūt tīrām un Daenerīsa uzauga ar domu, ka viņai būs jāapprec brālis pēc pilngadības sasniegšanas.[1]

Lai arī Viserīsa augošais rūgtums ietekmēja viņu attiecības, Daenerīsai ir labas atmiņas par brāli agrākos laikos, kad viņš nebija tik dusmīgs. Viņš ļāva māsai ielīst gultā vakaros un stāstīja par septiņām valstībām, ģimeni, viņu pūķiem un Roberta sacelšanos.[15] Gandrīz visu, ko viņa zināja par Vesterosu, Daenerīsa dzirdēja no Viserīsa un viņai šķita, ka labi pazīst šo zemi. Viserīsa mērķis bija atgūt troni un viņš apsolīja māsai, ka aizvedīs atpakaļ uz dzimtajām mājām, kur viņu dzīve kļūšot labāka un pārticīgāka.

297. gadā maģistrs Ilīrio Mopatis no Pentosas ielūdza Viserīsu un Daenerīsu palikt viņa villā un piedāvāja palīdzēt viņiem atgūt Dzelzs troni.

Jaunākie notikumi[]

Troņu spēle[]

Maģistrs Ilīrio Mopatis izsaka laulību piedāvājumu starp dotraku halu Drogo un Daenerīsu, pretī sniedzot solījumu sapulcināt armiju Viserīsa plāna īstenošanai, lai atgūtu Dzelzs troni. Lai arī Daenerīsa iebilst pret šīm laulībām, Viserīss ir uzstājīgs. Daenerīsa un Drogo apprecas ārpus Pentosas robežām. Kāzās Daenerīsa saņem daudz dāvanu, tai skaitā trīs pārakmeņojušas pūķa olas no maģistra Ilīrio, trīs kalpones (Irri, Džiki un Dorea) no brāļa un skaistu sudrabķēvi no līgavaiņa. Viņu biedē dotraku barbariskā uzvedība un viņai nav nekādas komunikācijas ar halu Drogo, jo abi nerunā otra valodā. Kad kāzu ceremonija ir galā, Drogo izrādās maigs un saprātīgs, ļaujot Daenerīsai noprast, ka viņš saprot vienu vārdu viņas valodā (“nē”) un noglāstot viņu.[16]

Dienu pēc kāzām, halasārs atstāj Pentosu. Lai arī Daenerīsu pavada brālis Viserīss un izsūtītais bruņinieks sers Džorahs Mormonts, kurš zvērēja uzticību Viserīsam, viņa jūtas vientuļa. Viņas ķermenis sāp no jāšanas zirga mugurā visu dienu un naktīm ar Drogo. Naktī, kad viņai šķiet, ka vairs nespēs izturēt ciešanas, viņa sapņo par melnu pūķi. Pūķa liesmas attīrīja un padarīja viņu stiprāku un drosmīgāku. Pēc šīs nakts, dzīve ar dotrakiem vairs neliekas grūta un viņa sāk izbaudīt iespējas, ko sniedza apkārtne un cilvēki. Viņa arī kļūst drošāka un pirmo reizi uzdrīkstas atcirst pretī Viserīsam, kurš izgāza dusmas uz viņu. Viņa atstumj brāli un nodomā, ka viņš niecīgs radījums un būtu slikts karalis. Kad viņa to pasaka seram Džoraham, viņa uzzina Mormonta domas, kas nav glaimojošas Viserīsam. Kad Drogo ienāk viņas teltī, lai darītu vīra pienākumus, Daenerīsa izved viņu laukā, lai to darītu zem klajas debess – tā ir dotraku ticība, ka viss svarīgais notika zem zvaigznēm. Akta laikā Daenerīsa iegūst pašpārliecinātību un spēku, kas aizsāk mīlošas attiecības starp vīru un sievu. Halasārs dodas uz Vaīsu Dotraku – vienīgo dotraku pilsētu. Viņi dodas cauri Gojandrohei, Norvosai, Kohorai, Vaīsai Kadokai un dienvidu Sarnorai. Dotraku jūras galā, viņas četrpadsmitajā vārda došanas dienā, Daenerīsa atklāj, ka ir stāvoklī.[11] Halasārs ierodas Vaīsa Dotrakā un sers Džorahs informē Daenerīsu par iespējām, kādas būtu dotrakiem pret Vesterosas armijām. Šajā vakarā notiek strīds starp Daenerīsu un Viserīsu.[12]

Tikmēr Vesterosā karalis Roberts Barateons uzzin par Daenerīsas laulībām ar halu Drogo no Džoraha Mormonta, kurš ir ziņu pienesējs Varīsam, Roberta čukstu pārzinim. Taču karaļa labā roka, pavēlnieks Edards Stārks, iebilst pret ideju nogalināt Daenerīsu, nosaucot viņu par nevainīgu bērnu. Roberts tomēr baidās, ka viņa dzemdēs pūķa bērnus un, ka Viserīss šķērsos Šauro jūru ar karaspēku. Kad karali sasniedz ziņa, ka Daenerīsa ir gaidībās, viņš noalgo vīrus, lai tie nogalina Tārgārjenus, kam atbalstu deva visi karalim lojālie cilvēki, izņemot Edardu Stārku un seru Baristenu Selmiju. Tiek izlemts, ka Varīss izpildīs pavēli slepeni un personai, kurš nogalinās Daenerīsu, tiks piešķirts pavēlnieka tituls.[17]

Vaīsā Dotrakā Daenerīsa tiek atrādīta doša halīna večām un piedalās ērzeļa sirds ēšanas ceremonijā, kas viņai kā halēsei ir jāpilda esot gaidībās. Doša halīna veča izteic pareģojumu, ka Daenerīsai piedzims dēls, kurš būšot “ērzelis, kas aplēks pasauli” un apvienos visus dotrakus vienā halasārā, lai dotos iekarot pasauli. Daenerīsa dod savam nedzimušajam dēlam vārdu Raego, turot cieņā viņas vecāko brāli Raegaru.[18] Ceremonijai sekoja dzīres, kuru laikā sers Džorahs izstāsta Daenerīsai, ka viņas brālis esot mēģinājis nozagt un pārdot pūķu olas. Piedzēries Viserīss ierodas uz dzīrēm ar zobenu, kas ir aizliegts Vaīsā Dotrakā, un piedraud Daenerīsai un viņas gaidāmajam bērnam. Daenerīsa iztulko Drogo Viserīsa sacīto un hals atbild, ka viņš saņems solīto kroni. Kamēr asinsjātnieki aiztur Viserīsu, Drogo izkausē savu medaljonu jostu zeltā un uzlej karsto metālu uz Viserīsa galvas. Daenerīsa mierīgi noskatās, kā Viserīss mirst kliegdams.

Būdama pēdējā Tārgārjenu pēctece, Daenerīsa vēlas atgūt Dzelzs troni priekš sava dēla un mēģina pierunāt Drogo iekarot septiņas valstības. Tomēr Drogo neizrāda interesi līdz brīdim, kad Džorahs izglābj Daenerīsu no nāves ar saindētu vīnu Rietumu tirgū. Viņi uzzin par karaļa Roberta plāniem nonāvēt Daenerīsu un viņas bērnu, par ko Drogo sadusmojas un sola iekarot septiņas valstības sava dēla dēļ.[3] Drogo ved savu halasāru uz dienvidiem, plānojot sagūstīt iedzīvotājus, lai tos pārdotu pilsētās pie Vergu līča apmaiņā pret kuģiem. Viņi ierodas lazarīnu pilsētā, kurai uzbrucis hals Ogo. Kaujā ar Ogo halasāru, Drogo izcīna uzvaru un iegūst desmit tūkstošus gūstekņu. Daenerīsu pārņem riebums un šoks, kad dotraki izvaro sagūstītās sievietes, un pavēl to izbeigt, lai tās pasargātu un paņemtu sev par verdzenēm. Tas sanikno Drogo jātniekus, taču Daenerīsa atsakās atdot verdzenes viņiem. Drogo ir apmierināts ar Daenerīsas paveikto un ļauj viņai paturēt verdzenes.[4]

Drogo ir ievainots un Daenerīsa uzstāj, ka viņam vajadzīga aprūpe. Lazarīnu dievsieva Mirri Mazdūra piedāvā savu palīdzību, bet Drogo asinsjātnieki nosauc sievieti par maegu. Tomēr Drogo ļauj dziedniecei sevi apkopt Daenerīsas klātbūtnē. Pēc Drogo aprūpes, Daenerīsa lūdz Mirri pildīt vecmātes pienākumus viņas dzemdību laikā. Dziednieces gatavotā komprese dedzina Drogo brūci līdz hals noņem to un vietā ļāva halasāra zāļu sievām uzlikt māla apsēju. Taču viņa brūce sāk pūžņot un Drogo kļūst arvien vājāks, tik vājš, ka kādā brīdī nokrīt no zirga. Daenerīsa nojauš briesmas, jo dotraku paruna vēsta, ka hals, kurš nejāj, nevar valdīt. Viņa izdod pavēli asinsjātniekiem uzcelt apmetni un atsūtīt Mirri Mazdūru pie viņas. Daenerīsa uzzin, ka notikums ar Drogo, kritiens no zirga, ir zināms visai apmetnei, un lūdz Džoraha palīdzību. Kad apsējs tiek noņemts no brūces uz hala krūtīm, paveras ne pārāk sološa aina, un Džorahs pavēsta, ka Drogo mirst, kā arī iesaka princesei bēgt. Daenerīsa atsakās pamest Drogo un aizstāv Mirri no viņas ienaidniekiem Koto un Hago. Viņa lūdz dziednieci izmantot asins maģiju, taču Mirri izsaka brīdinājumu, ka nāve būtu tīrāka un, ka par Drogo dzīvību var samaksāt tikai ar nāvi. Rituālā Drogo tiek ievietots vannā un viņa zirgs nonāvēts, lai tā asinis sajauktos ar ūdeni vannā. Kad Mirri veic rituālu, kas nav pa prātam Drogo asinsjātniekiem, izceļas kauja starp viņiem un Daenerīsas hasiem. Raego sāk spārdīties Daenerīsas vēderā un viņas dzemdības sākas, kamēr vīri viņai apkārt mirst, slepkavojot viens otru. Dotraku zāļu sievas, nobijušās un aizbēgušas no apmetnes, atsakās pieņemt dzemdības un Džorahs ienes Daenerīsu Drogo teltī, lai Mirri sniegtu viņai palīdzību.[19]

MKomarck DaenerysTheUnburnt

Daenerīsa Nesadegusī, Michael Komarck©

Pēc vairākām dienām guļot slimības gultā ar drudzi, halēse pamostas un lūdz atnest pūķu olas. Pēc Mirri vārdiem, Raego bija piedzimis nedzīvs un izskatījās kā briesmonis, lai gan Daenerīsa atceras viņu enerģisku un dzīvu vēderā pirms dzemdībām. Mirri atzīst, ka Raego nāve bijusi cena par Drogo dzīvību. Drogo halasārs ir prom un sadalījies divās daļās, par kuru līderiem tiek iecelti hals Pono un hals Džako. Lai arī Drogo ir dzīvs, viņš līdzinās dzīvajam mironim. Daenerīsa uzstāj, lai atgriež viņas Drogo pie saprāta, uz ko Mirri atbild ar “Kad saule uzausīs rietumos un norietēs austrumos. Kad jūras taps sausas un kalnus kā lapas pacels gaisā vējš. Kad tavs klēpis atkal ieņems un tu dzemdēsi dzīvu bērnu. Tad – un tikai tad viņš atgriezīsies.” Dievsieva piebilst, ka Drogo halasāram nevajadzēja sadedzināt viņas templi un, ka Raego nāve nozīmē to, ka ērzelis, kas aplēks pasauli, nededzinās pilsētas un nepārvērtīs putekļos ciltis.[20]

Daenerīsa pavēl apcietināt Mirri Mazdūru. Viņa cenšas uzrunāt un iepriecināt Drogo, lai izrautu vīru no komai līdzīgā stāvokļa, taču veltīgi. Viņa nonāvē Drogo un liek viņai uzticīgajiem atlikušajiem dotrakiem uzcelt bēru sārtu.[20] Svinīgajā uzrunā Daenerīsa pasludina sevi par karalieni un dotrakus par viņas jauno halasāru. Viņa atbrīvo vergus, ieceļ Džorahu par viņas pirmo bruņinieku no Karalieņsardzes un Džogo, Raharo, Aggo par Ko – halasāra komandieriem un halēses asinsjātniekiem, neskatoties uz viņu iebildumiem. Daenerīsa novieto pūķu olas uz bēra sārta blakus mirušajam Drogo. Turpat pie bēru sārta stāv piesieta Mirri Mazdūra, nolemta nāvei. Drogo sārts tiek aizdedzināts, kad debesīs parādās pirmā zvaigzne - sarkani degoša komēta. Kad liesmas aprijušas sārtu, Daenerīsa nolēmusi doties cauri ugunij, ļaujot tai apņemt arī viņu. Kad uguns ir izdzisis un zeme kļuvusi vēsa, viņas ļaudis atrod Daenerīsu pelnos, dzīvu un nesadegušu, turot rokās trīs izšķīlušos pūķus – pirmos kopš 153. gada. Ļaudis krīt ceļos un zvēr mūžīgu uzticību Pūķu Karalienei.[21]

Karaļu cīņa[]

Daenerīsa nosauc savus trīs pūķus par Viserionu, Raegalu un Drogonu. Viņa ir izlēmusi sekot sarkanajai komētai. Lai arī dotraki uzskata to par ļaunu zīmi, Daenerīsa tic, ka dievi to ir sūtījuši un komēta rāda virzienu, kurā viņai jādodas. Tomēr Daenerīsa zina, ka uz ziemeļiem atrodas pārāk daudzi halasāri, dienvidos – lazarīni jeb jēru cilvēki un austrumos – hala Pono halasārs – visi ienaidnieki Daenerīsai. Viņa ved savus ļaudis cauri Sarkanajam tuksnesim uz tālajiem austrumiem.

Pēc sevišķi grūta un mokoša gājiena, Daenerīsas karavāna nonāk pamestā pilsētā, ko viņa iesauc par Vaīsu Toloro. Kamēr halasārs atpūšas, viņas asinsjātnieki dodas izlūkos katrā debespuses virzienā. Aggo un Rakaro atgriežas bez cerīgām ziņām, taču pēc ilgāka laika atjāj Džogo, kuru pavada trīs Kartas iedzīvotāji: tirgotājs Ksaro Ksons Daksoss, burvis Pīets Prī un Kvaite no Ēnu zemes Ašaī.[22] Daenerīsa ar halasāru ierodas Kartā, kur Ksaro uzaicina viņus apmesties viņa pilī. Daenerīsa šeit uzzina par karaļa Roberta Barateona nāvi.

Daenerīsa apciemo Kartas Tīrdzimušos cerībā, ka tie palīdzēs viņai iekarot septiņas valstības, taču viņi atsakās. Ksaro bildina Daenerīsu, par ko viņa uzjautrinājās, jo tirgotāju acīmredzami neinteresēja sievietes. Džorahs brīdina Daenerīsu, ka laulības ar Ksaro kartiešu izpratnē nozīmētu bezierunu paklausību vīram, un viņai nāktos ļaut paņemt vienu no viņas pūķiem, ja Ksaro tā liktu. Nezinādama, kur vērsties pēc palīdzības, viņa atkal dodas pie Tīrdzimušajiem.[23]

Pie Nemirstīgo nama burvis Pīets Prī sniedz Daenerīsai iedzert dzērienu, ko sauc par “vakara paēni”, un aprakstu, kā ieiet un iziet no nama. Nama iekšpusē Daenerīsa redz vīzijas un, sasniedzot Nemirstīgo zāli, viņa sadzird čukstus: “trejas ugunis tev ir jāaizdedz – viena dzīvībai, viena nāvei un viena mīlestībai”, “ar trejiem kumeļiem tev ir jājāj – ar vienu līdz gultai, ar vienu līdz šausmām un ar vienu līdz mīlestībai” un “trejas nodevības tu atklāsi – vienu asinīs, otru zeltā un trešo mīlestībā”. Seko vēl citas vīzijas, taču viņai sāk uzbrukt nemirstīgie un Drogons sadedzina viņus, ļaujot Daenerīsai aizbēgt. Pēc ugunsgrēka Nemirstīgo nams sabrūk un kļuvis par Putekļu pili. Ārpusē Daenerīsai uzbrūk Pīets Prī, bet Džogo, Rakaro un Drogons izglābj viņu.[24]

Nemirstīgo nama sabrukšana liek kartiešiem nostāties pret Daenerīsu. Ksaro brīdina viņu, ka Pīets Prī pulcē burvjus cīņai pret Daenerīsu, un ierosina, pēc tam, kad kārtējo reizi atraidījusi precību piedāvājumu, atstāt Kartu. Viņš piedāvā savus kuģus apmaiņā pret vienu pūķi, taču, kad viņa atsakās, lūdz izvākties no viņa pils. Daenerīsa dodas meklēt kuģi Kartas ostā, taču bez panākumiem, jo neviens nevēlas iesaistīties darījumā ar viņu. Džorahs ievēro divus svešiniekus, kuri seko pa pēdām viņiem. Kad Žēlais vīrs pasniedz viņai dārgakmeņu lādīti, no kuras izlec mantikora, lai uzbruktu Daenerīsai, kāds no malas izglābj meiteni no nāvējošā kodiena. Divi svešinieki, kuri sekoja, ir Stiprais Belvass un Arstans Baltbārdis. Viņi informē Daenerīsu, ka tos sūta maģistrs Ilīrio Mopatis ar trīs kuģiem, lai aizvestu viņu un viņas ļaudis uz Pentosu. Daenerīsa pārsauc kuģus par Vagāru, Meraksu un Balērionu un dodas ar tiem jūrā uz Pentosu.[25]

Zobenu vētra[]

Ceļā uz Pentosu, sers Džorahs Mormonts pārliecina Daenerīsu mainīt kursu uz Astaporu, vienu no vergu pilsētām pie Vergu līča. Izteicis aizdomas par Ilīrio Mopatis plāniem, Džorahs uzskata, ka Daenerīsai vajadzīga uzticama armija, Neaptraipītie. Pēc sarunas Džorahs noskūpsta Daenerīsu un atzīstas mīlestībā.[10] Astaporā, Lepnuma laukumā, Daenerīsa tiekas ar vergu tirgoni Kraznīsu mo Naklozu, lai novērtētu un pirktu karavīrus armijai.[26] Viņa informē tirgotāju, ka nopirks astoņus tūkstošus Neaptraipītos, kā arī tos, kuri vēl atrodas apmācībā, par visām viņas piederošajām mantām, trīs kuģiem un pūķi Drogonu. Vergu tirgoņi ir apmierināti un noslēdz darījumu, uzdāvinot Daenerīsai verdzeni-tulkotāju Misandeī, kura noderēšot saziņā ar karavīriem. Daenerīsa atbrīvo Misandeī no verdzenes statusa un ļauj viņai izvēlēties palikt vai aiziet pašai. Misandeī paliek uzticīga Daenerīsai.[27]

Nākamajā dienā Daenerīsa iegādājas Neaptraipītos, taču samaksas vietā liek Drogonam sadedzināt tirgotāju un pavēlēt savai jaunajai armijai ieņemt pilsētu.[27] Daenerīsa atbrīvo visus vergus un atstāj padomi valdīt pār pilsētu. Neaptraipītajiem arī tiek dota brīvība un lielākā daļa paliek kalpot Daenerīsai kā brīvi vīri. Viņa dodas uz Jankaī ar savu jauno karaspēku. Taču, brīdināti par Astaporas krišanu, jankaieši nolīguši divas algotņu brālības, Vētras Vārnas un Jaunākie Dēli, lai stiprinātu savu jau esošo četru tūkstošu vergu armiju. Pie Daenerīsas ierodas sūtnis no Jankaī, kā arī algotņu brālību kapteiņi. Lai arī divi no Vētras Vārnu kapteiņiem atsakās pieņemt Daenerīsas piedāvājumu pāriet viņas pusē, trešais kapteinis Dārio Naharīss bija pieklājīgs un atsaucīgs. Jaunāko Dēlu kapteinis Mero, saukts par Titāna Bastardu, ir īpaši rupjš Daenerīsas klātbūtnē, tomēr viņš sola apsvērt viņas piedāvājumu par vezumu vīna viņa brāļiem karavīriem. Jankaiešu sūtnis un vergu tirgonis Grazdans no Erazs piedāvā Daenerīsai paņemt lādi zelta un atteikties no saviem plāniem uzbrukt Jankaī. Tomēr viņa atsakās pieņemt zeltu un dod Jankaī trīs dienas laika, lai atbrīvotu visus vergus.[28]

Kad jankaiešu sūtnis aizgājis, Daenerīsa plāno uzbrukt pilsētai jau tās pašas nakts laikā, kad Vētras Vārnu kapteiņi strīdas savā starpā, Jaunākie Dēli piedzeras no viņas dāvātā vīna un Jankaī trīs dienas apdomā viņas piedāvājumu. Īsi pirms plānotā uzbrukuma, Dārio Naharīss ierodas apmetnē ar pārējo divu kapteiņu galvām un sniedz Daenerīsai Vētras Vārnu kareivjus. Viņas armija gūst uzvaru kaujā un, lai arī Mero aizbēdzis, tūkstoši vīru tiek sagūstīti un Daenerīsa apsola brīvību ikvienam vergam un algotnim, kurš zvērēs uzticību viņai. Daenerīsa nogaida rītu, kad atveras pilsētas vārti, pa kuriem iznāk vergu pūlis, saucot “Mīsa”, kas nozīmē “Māte” gisiešu valodā.[28]

SurrenderOfMeereen

Mīrīnas padošanās, Stephen Najarian©

Daenerīsas nākamais mērķis ir Mīrīna un viņa ar savākto astoņdesmit tūkstošu karaspēku dodas uz ziemeļiem. Pirms viņas ierašanās Mīrīnas galvenie jeb Dižie Saimnieki pametuši pilsētu, liekot novākt ražu un nodedzināt laukus ārpus mūriem. Daenerīsas armija apmetas pie Mīrīnas pilsētas mūriem, pie kuriem uz divkauju izaicina mīrīniešu varonis Oznaks zo Pāls. Viņu ātri pieveic Stiprais Belvass, Daenerīsas miesassargs. Jaunāko Dēlu komandieris Bens Plums ierosina ieņemt pilsētu caur kanalizāciju, bet Daenerīsai tā nešķiet laba doma. Viņa apmeklē nometni ar Missandeī un Arstanu Baltbārdi, kur viņai uzbrūk Mero, starp atbrīvotajiem vergiem paslēpušais bijušais algotņu kapteinis. Arstans atvaira uzbrukumu, nogalinot Mero. Džorahs sāk uzdot jautājumus par Arstana kareivja spējām, līdz sers Baristens Selmijs atklāj savu patieso identitāti. Savukārt, Baristens atklāj, ka Džorahs ir Dzelzs troņa spiegs, kurš izspiego Viserīsu un Daenerīsu kopš viņas kāzām ar Drogo un nodod informāciju vesterosiešiem. [29] Daenerīsa jūtas nodota un sūta abus, Baristenu un Džorahu, iekarot pilsētu caur notekcaurulēm cerībā, ka tas nogalinās viņus. Kamēr viņas karaspēks izlauž pilsētas vārtus, Džorahs, Baristens, Belvass un vēl deviņpadsmit citi karavīri ieņem pilsētu no kanalizācijas un atbrīvo vergus, kuri, smeļoties drosmi no iekarotājiem, saceļas pret saviem saimniekiem.[30]

Kad Mīrīna iekarota, Daenerīsa pavēl piesist Dižos Saimniekus – vergu tirgotājus pie koka stabiem laukumā pie Lielās piramīdas. Viņa ir piedevusi Baristenam Selmijam, bet Džorahu Mormontu atlaiž no darba, brīdinot, ka, ja atgriezīsies pilsētā, viņš tiks nogalināts. Sūtnis no Astaporas pavēsta, ka padome kalusi plānus atkal ievest vergturību pilsētā, taču miesnieks Dižais Kleons noslepkavojis sazvērniekus un iedzīvotāji iecēluši viņu par Astaporas karali. Savukārt Jankaī tiek ieviesti jauni nodokļi, būvēti karakuģi un apmācīti jauni karavīri, lai cīnītos pret Daenerīsas armiju. Daenerīsa izlemj palikt Mīrīnas pilsētā un iemācīties valdīt kā karaliene pirms Septiņu valstību iekarošanas.[30]

Tikmēr Karaļa ostu ar lorda Varīsa palīdzību sasniedz ziņa, ka trīsgalvains pūķis izperēts Kartā.[31]

Vārnu dzīres[]

Ziņas par Daenerīsas pūķiem un viņas karaspēku tiek strauji izplatītas Vesterosā. Akolīti Citadelē spriež par nostāstiem, par kuriem dzirdējuši: jūrnieki runā par pūķiem Ašaī, Kartā un Mīrīnā, par pūķiem starp dotrakiem, un par pūķiem, kas atbrīvo vergus. Lai arī katrs stāsts atšķiras, tie runā par vienu – par pūķiem un jaunu skaistu karalieni. Alerass Sfinkss norāda, ka Viserīss ir miris, taču Daenerīsa ne.[32]

Arianna Martella Dornā atminas stāstus par pūķiem Kartā un vergu sacelšanos Astaporā.[33]

Brāvosā piedzērušais Dareons atstāsta dzirdēto par pūķiem mestram Aemonam un Semvelam Tārlijam. Aemons ir pārāk slims, lai ietu uzzināt par šo stāstu vairāk, tāpēc sūta Semvelu sameklēt kādu, kurš pats redzējis pūķus. Semvels satiek Ksondo Doru, kurš teicās esam redzējis Daenerīsu un viņas pūķus Kartā.[34] Klausoties Ksondo stāstu, Aemons kļūst pārliecināts, ka viņa ir apsolītā princese. Viņš uzstāj, ka Semvelam jāinformē arhimestri Citadelē par briesmām aiz Mūra un Daenerīsu, kura ir vienīgā cerība, lai viņus glābtu. Viņš arī vēlas, lai kāds mestrs tiktu aizsūtīts pie Daenerīsas par padomdevēju. Citadelē Semvels izstāsta arhimestram Marvīnam, kurš pieņem lēmumu doties uz Vergu līci, lai sniegtu Daenerīsai padomu.[35]

Deja ar pūķiem[]

Pasauli ir pārņēmuši nostāsti par karalienes Daenerīsas leģendāro skaistumu un drosmi. Karaliene Daenerīsa valda no Mīrīnas, taču viņa sastopas ar daudziem ienaidniekiem. Gisiešu dižciltīgie no Mīrīnas, Harpijas dēli, sadumpojušies iesaistās ēnu karā ar Daenerīsu un slepkavo atbrīvotos vergus, Neaptraipītos un skūtgalvjus nakts tumsā.[5] Karaliene norīko pilsētsardzi un sola tūkstoš godus tam, kurš atradīs Harpijas dēlus. Lai apgādātu Bronzas zvērus, pilsētsardzes kareivjus, Daenerīsa uzlikusi asins nodokli mīrīniešu dižciltīgajiem un no katras ģimenes pieprasa divus ķīlniekus, lai apstādinātu slepkavošanu.[36] Savukārt Harpijas dēli apsola bagātību un slavu, kā arī simt verdzenes tam, kurš nogalinās Daenerīsu, kamēr paši nogalina visus, kuri kalpo karalienei.[37] Viņas labā karo trīs kareivju brālības, kas sastāv no brīvlaistajiem: Mātes vīri, Brīvie brāļi un Stiprie vairogi.[36]

Slepkavošanas un izlaupīšanas dēļ, vietējie dižciltīgie mīrīnieši neieredz Daenerīsu, jo zaudējuši savas bagātības un īpašumus. Tomēr ir arī citi pilsētnieki, kuri atbalsta karalieni. Šie cilvēki noskuj galvas kailas, atmetot tradicionālās gisiešu frizūras, un tiek saukti par skūtgalvjiem. Galvenais skūtgalvis ir Skahazs mo Kandaks, kurš ir arī lielākais Harpijas dēlu nodevējs un Daenerīsas padomdevējs.[5]

Pūķi Drogons, Viserions un Raegals ir paaugušies un kļūst mežonīgāki, un bieži dodas medīt aitas tuvākajā apkārtnē. Daenerīsa sniedz atlīdzību ganiem par zaudētajiem mājlopiem. Tomēr, kad karalienes priekšā tiek izsaukts gans, kurš pavēsta par sava bērna nāvi, ko izraisījis “spārnotā ēna”, Daenerīsa pavēl savus pūķus turēt gūstā. Viserions un Raegals mīt cīņu bedrē zem Lielās piramīdas, kur dzīvo Daenerīsa, taču Drogonam, lielākajam no trim pūķiem, izdodas aizbēgt.[36]

Ksaro Ksons Daksoss piedāvā Daenerīsai trīspadsmit kuģus, ar noteikumu, ka viņa tūdaļ dosies uz Vesterosu. Viņa apsver piedāvājumu, taču apzinās, ka visi viņas brīvlaistie ļaudis, kas paliks Mīrīnā, tiks atkal nodoti verdzībā vai nogalināti. Daenerīsa atsakās pieņemt piedāvājumu un Ksaro atstāj Mīrīnu, lai pieteiktu karu.[37]

Gudrie saimnieki Jankaī atjauno verdzību pēc Daenerīsas aiziešanas un uzcēluši armiju no vergiem un algotņiem, kuriem pievienojušies leģioni no Jaunās Gisas. Astaporas karalis Kleons gatavojas iesaistīties kaujā, kamēr viņa sūtnis lords Gaels pieprasa savienību starp Astaporu un Mīrīnu, uz ko Daenerīsa atbild ar atteikumu.[37] Kleons tiek sakauts pie Hazatas Ragiem un vēlāk nogalināts no paša karavīru zobeniem.[38] Pēc īslaicīga aplenkuma, astaporieši tiek sakauti un jankaiešu karaspēks dodas karā pret Daenerīsu.

Galaza Galāre, zaļā žēlsirde, sniedz padomu karalienei Daenerīsai apprecēt mīrīniešu dižciltīgo un ierosina Hizdaru zo Loraku kā kandidātu. Viņi vienojas, ja Hizdars deviņdesmit dienu laikā apturēs slepkavošanu, ko izraisījuši Harpijas dēli, Daenerīsa kļūs par viņa sievu. Baristens iebilst pret šo savienību. Dārio Naharīss paziņo jaunumus: pārrunas ar lazarīniem jeb aitu ļaudīm bijušas veiksmīgas un viņi piekrituši tirgoties ar Mīrīnu. Viņš stāsta, ka Kīzai pāreju noslēguši jankaiešu atsūtītie algotņi, kuri dēvē sevi par Garajiem šķēpiem, taču Dārio dažus no viņiem nogalējis un pārējie pievienojušies viņa karavīriem, Vētras vārnām. Daenerīsa pastāsta par nekārtībām un postu, kas valda Mīrīnā, un par iespējamām precībām ar Hizdaru, lai panāktu mieru pilsētā un citur. Kad Dārio ierosina, ka Daenerīsai esot jāpiekrīt laulībām tikai, lai varētu sapulcināt vienuviet Dižos saimniekus un nogalēt tos, karaliene sadusmojas un aizsūta karavīru atpakaļ uz Kīzai pāreju.[38]

Kartas, Tolosas, Jaunās Gisas un Mīrīnas kuģi nobloķējuši ostu un līdz ar to pārtrūkusi tirdzniecība pilsētā, kā arī zvejnieki baidās izmest tīklus jūrā. Taču Daenerīsai nav ne savu kuģu, ne kokmateriālu, lai no tiem uzbūvētu kuģus, ar kuriem doties cīņā pret Vergu līča karakuģiem. Hizdaram izdodas apturēt Harpijas dēlu slepkavības pilsētā, un skūtgalvis Skahazs izsaka aizdomas, ka dižciltīgais mīrīnietis pats varētu būt viens no slepkavām. Mīrīnā ierodas trīs astaporiešu bēgļi, no kuriem viens inficējies ar asiņaino caureju. Ceļā uz pilsētu dodas pārējie astaporiešu bēgļi un Daenerīsa paklausa savai padomei, izdodot pavēli uzcelt viņiem apmetni ārpus pilsētas mūriem.[39]

Jankaieši informē Hizdaru zo Loraku, ka viņi ir gatavi noslēgt mieru ar Mīrīnu ar nosacījumu, ka Daenerīsa iedos zeltu un atļaus atjaunot verdzību. Šie noteikumi paliks spēkā pēc karalienes laulībām ar Hizdaru. Mīrīnā atgriežas Dārio ar paziņojumu, ka algotņu brālība Jaunākie dēli dezertējuši un pārgājuši Jankaī pusē. Ar četrām algotņu brālībām, sešiem gisiešu leģioniem, kartiešu karaspēku un Tolosas katapultām, kuri vēl tikai atrodas ceļā uz Mīrīnu, Daenerīsa ir spiesta pavēlēt aizvērt pilsētas vārtus. Beidzot padevusies savai kaislībai, Daenerīsa aizved Dārio uz savu guļamistabu.[40] Dienu pirms kāzām ar Hizdaru, Dārio iepazīstina Daenerīsu ar vīriem no Vēja aizpūstajiem, kuri atbēguši no Rietmalas jeb Vesterosas. Viens no viņiem stādās priekšā kā Kventins Martells no Dornes, kurš izsaka piedāvājumu salaulāt viņas māsu Ariannu ar Viserīsu, sniedzot pretī Dornes atbalstu. Uzzinājis, ka Viserīss ir miris, Kventins piedāvā savu roku Daenerīsai. Baristens uzskata, ka piedāvājums ir labs, tomēr Daenerīsa noraida to un apprecas ar Hizdaru pēc solītajām deviņdesmit dienām.[41] Kad Kventins informē Daenerīsu, ka pārējie Vēja aizpūstie ir Skrandainā Prinča spiegi, karaliene pavēl apcietināt viņus.

Drogon in Daznaks Pit

Daenerīsa un Drogons Daznaka bedrē, Marc Simonetti©

Hizdars aicina jankaiešu armijas kapteiņus uz Mīrīnu, lai parakstītu miera līgumu un svinētu cīņu bedres atvēršanu. Daenerīsa ienīst visu, kas notiek dzīrēs. Pēc nesaskaņām ar Benu Plumu, Daenerīsa dod pavēli Baristenam Selmijam atbrīvot Merisu un aizsūtīt viņu atpakaļ pie Vēja aizpūstajiem cerībā, ka tas liks algotņiem pamest Jankaī. Karaliene aizved Kventinu apskatīt pūķus un mēģina pierunāt viņu atgriezties mājās.[42] Nākamajā dienā Baristens ziņo, ka Skrandainais Princis izteicis vēlēšanos pievienoties Daenerīsas karaspēkam, ja viņa piekristu iekarot Pentosu. Taču karaliene atsakās. Viņa aiziet skatīties cīņas Daznaka cīņu bedrē. Belvass apēd saindētus siseņus, kurus Hizdars mudina Daenerīsu apēst, kamēr viņas nepatika pieaug ar katru mirkli, esot cīņu bedrē. Brīdī, kad viņa nolēmusi aiziet prom, saindētais Belvass nokrīt uz ceļiem un pazudušais Drogons atgriežas pilsētā. Pūķis nolaižas cīņu bedrē, lai pamielotos ar Barsenas Melnmates līķi. Skatītāju pūlis ceļ paniku un viens vīrs uzbrūk pūķim ar šķēpu. Daenerīsa steidzas pretī Drogonam un uzsēžas pūķim mugurā, abiem paceļoties gaisā un pametot arēnu.[43]

Mīrīnā baumo, ka Daenerīsa ir mirusi[44] un nekārtības atsākas pilsētā, sazvērestībām plaukstot un zeļot. Taču Daenerīsa joprojām ir dzīva. Drogons bija aizlidojis uz pakalnu Dotraku jūrā, kuru viņa iesauc par Pūķakmeni, tajā pašā vārdā kā viņas dzimtā vieta. Daenerīsa nolemj atgriezties Mīrīnā, bet pūķis neklausa viņas norādēm un viņai nākas iet kājām. Viņai sākas caureja, jo viņas vēders saraujas krampjos un viņa vemj zaļas gļotas. Viņa sapņo par Viserīsu un pamostas ar asiņainām ciskām. Daenerīsa ierauga Drogonu un pasauc viņu, uz ko pūķis arī atbild. Viņu un pūķi atrod hals Džako un viņa halasārs.[45]

Citāti[]

Manī rit pūķu asinis, Daenerīsa sev stāstīja. Es esmu Daenerīsa Vētrā Dzimusī, Pūķakmens princese, cēlusies no Aegona Iekarotāja asinīm un sēklas.[46]

Daenerīsa

Ja es atskatīšos, es iešu bojā.[21]

Daenerīsa

Karalienei jāuzklausa visi. Gan dižciltīgie, gan vienkāršie, stiprie un vājie, cēlsirdīgie un savtīgie. Vienā balsī var skanēt meli, bet no daudzām vienmēr var izlobīt patiesību.[10]

Daenerīsa

Kālab gan dievi ieceļ karaļus un karalienes, ja ne, lai aizstāvētu tos, kas paši sevi aizstāvēt nespēj?[27]

Daenerīsa

Pūķis nav vergs.[27]

Daenerīsa

Piekrītu, ka tu esi īsts princis – tik gudrs, drosmīgs un glīts, ka ikviena meiča tādu vīru varētu vēlēties. Tomēr Daenerīsa Tārgārjena nav nekāda meiča. Viņa ir dotraku hala atraitne, pūķu māte un pilsētu izlaupītāja – Aegons Iekarotājs ar pupiem. Var izrādīties, ka viņa nav tik pieļāvīga, kā tev gribētos.[47]

Tīrions

Ģimene[]

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Aenars
 
Nezināmas
sievas
 
Brāļi un
māsas
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Gaemons
 
Daenīsa
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Aegons
 
Elaena
 
Meita
 
 
 
Nezināms
pavēlnieks
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Maegons
 
Aerīss
 
Nezināma
sieva
 
Bērns
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Aelīkss
 
Baelons
 
Daemions
 
Nezināma
sieva
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Valaena Velarjona
 
Aerions
 
 
 
 
 
 
 
Nezināma
sieviete
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Visēnija
 
Aegons I
1–37 AL
 
 
 
 
 
Raenīsa
 
Orīss Barateons
 
 
 
 
 
Argella Durandona
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Serīse
Augsttorne
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Aenīss I
37–42 AL
 
Alīsa Velarjona
 
 
 
 
Barateons
 
 
 
 
Elinora
Kosteina
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Alīsa Haroveja
 
 
Maegors I
42–48 AL
 
Raena[48]
 
Aegons
 
Viserīss
 
Džaharīss I
48–103 AL
 
Alisanne
 
Vaella
 
 
 
 
 
 
 
 
Džeine
Vesterlinga
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Tianna
 
 
 
 
Aerea
 
Raella
 
Aegons
 
 
Daenerīsa
 
 
Gaemons
 
Valerions
 
 
Vaegons
 
 
Maegelle
 
Viserra
 
Saera
 
Gaels
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Džoslīna
Barateona
 
Aemons
 
Daella
 
Rodriks
Arīns
 
Baelons
 
Alīsa
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Korlīss
Velarjons
 
Raenīsa
 
 
 
 
 
Aemma
Arīna
 
 
 
Viserīss I
103–129 AL
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Alisenta Augsttorne
 
Daemons[49]
 
Aegons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rea
Roisa
 
Daemons[49]
 
 
 
Laena Velarjona
 
 
 
 
Laenors Velarjons
 
 
 
 
 
Raenīra
 
 
 
 
 
 
 
 
Daemons[49]
 
Baelons
 
Dēls
 
 
Aegons II
129–131 AL
 
Helaena
 
Aemonds
 
Daerons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Alīns Velarjons[50]
 
Baela
 
Korvīns Korbrejs
 
Raena
 
Garmunds Augsttornis
 
Džakarīss Velarjons
 
Lucerīss Velarjons
 
Džofrejs Velarjons
 
Visēnija
 
Viserīss II
171–172 AL
 
Larra
Rogare
 
Daenaera Velarjona
 
Aegons III
131–157 AL
 
Džahaera
 
Džaharīss
 
Maelors
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Velarjons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Sešas meitas
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Aemons
 
Naerīsa
 
Aegons IV
172–184 AL
 
Daena
 
Baelors I
161–171 AL
 
Daerons I
157–161 AL
 
Raena
 
Alīns Velarjons[50]
 
Elaena[51]
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Maikls Menvudijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Daemons
Melnliesma
 
Rohanna no Tīrošas
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Džons
Ūdens
 
Džeine
Ūdens
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Osifers Plums
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Daenerīsa
 
Marons Martells
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Mīrija Martella
 
Daerons II
184–209 AL
 
 
 
Melnliesma
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Garūdens
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Ronnels Penrouzs
 
Viserīss Plums
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Bērns
 
Nezināma
sieva
 
Dēls
 
Baelors
 
Džena
Dondariona
 
Aerīss I
209–221 AL
 
Aelinora
Penrouza
 
Raegels
 
Alīsa
Arīna
 
Dianna
Daina
 
 
Maekars I
221–233 AL
 
 
Robins
Penrouzs
 
Laena
Penrouza
 
Džoslīna
Penrouza
 
Džoja
Penrouza
 
Plums
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Martells
 
 
 
 
 
 
 
 
Matarīss
 
 
 
 
 
Aelors
 
Aelora
 
Daenora
 
Aerions
 
 
Aemons
 
Daella
 
Nezināms
 
Aegons V
233–259 AL
 
Beta
Blekvuda
 
Rae
 
Nezināms
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Maegors
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Bērns
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Bērns
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Valārs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Kiera
no Tīrošas
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Daerons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Dēli
(miruši dzemdībās)
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vaella
 
Dženija no
Vecakmenes
 
Dankans
 
Džaharīss II
259–262 AL
 
Šaera
 
Daerons
 
Raelle
 
Ormunds
Barateons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Aerīss II
262–283 AL
 
 
 
 
 
Raella
 
 
 
 
 
 
 
Barateons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Ēlija
Martella
 
Raegars
 
 
 
 
 
Šaena
 
Daerons
 
Miris dzemdībās
 
Aegons
 
Džaharīss
 
Viserīss
 
Drogo
 
Daenerīsa
 
Hizdars zo Loraks
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Raenīsa
 
Aegons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Raego
 
 
 
 

Atsauces[]

  1. 1.0 1.1 1.2 1.3 1.4 1.5 1.6 Troņu spēle, 3.nodaļa, Daenerīsa.
  2. So Spake Martin The Citadel, The Archive of A Song of Ice and Fire Lore
  3. 3.0 3.1 3.2 Troņu spēle, 54.nodaļa, Daenerīsa.
  4. 4.0 4.1 4.2 Troņu spēle, 61.nodaļa, Daenerīsa.
  5. 5.0 5.1 5.2 5.3 Deja ar pūķiem, 2.nodaļa, Daenerīsa.
  6. Deja ar pūķiem, 5.nodaļa, Tīrions.
  7. Zobenu vētra, 23.nodaļa, Daenerīsa.
  8. 8.0 8.1 8.2 Zobenu vētra, 71.nodaļa, Daenerīsa.
  9. Deja ar pūķiem, 43.nodaļa, Daenerīsa.
  10. 10.0 10.1 10.2 Zobenu vētra, 8.nodaļa, Daenerīsa.
  11. 11.0 11.1 Troņu spēle, 23.nodaļa, Daenerīsa.
  12. 12.0 12.1 Troņu spēle, 36.nodaļa, Daenerīsa.
  13. Karaļu cīņa, 63.nodaļa, Daenerīsa.
  14. World of Ice and Fire App George R. R. Martin's A World of Ice and Fire - A Game of Thrones Guide
  15. Zobenu vētra, 8.nodaļa, Daenerīsa.
  16. Troņu spēle, 11.nodaļa, Daenerīsa.
  17. Troņu spēle, 33.nodaļa, Edards.
  18. Troņu spēle, 46.nodaļa, Daenerīsa.
  19. Troņu spēle, 64.nodaļa, Daenerīsa.
  20. 20.0 20.1 Troņu spēle, 68.nodaļa, Daenerīsa.
  21. 21.0 21.1 Troņu spēle, 72.nodaļa, Daenerīsa.
  22. Karaļu cīņa, 12.nodaļa, Daenerīsa.
  23. Karaļu cīņa, 40.nodaļa, Daenerīsa.
  24. Karaļu cīņa, 48.nodaļa, Daenerīsa.
  25. Karaļu cīņa, 63.nodaļa, Daenerīsa.
  26. Zobenu vētra, 23.nodaļa, Daenerīsa.
  27. 27.0 27.1 27.2 27.3 Zobenu vētra, 27.nodaļa, Daenerīsa.
  28. 28.0 28.1 Zobenu vētra, 42.nodaļa, Daenerīsa.
  29. Zobenu vētra, 57.nodaļa, Daenerīsa.
  30. 30.0 30.1 Zobenu vētra, 71.nodaļa, Daenerīsa.
  31. Zobenu vētra, 19.nodaļa, Tīrions.
  32. Vārnu dzīres, Prologs
  33. Vārnu dzīres, 21.nodaļa, Kronētāja.
  34. Vārnu dzīres, 26.nodaļa, Semvels.
  35. Vārnu dzīres, 45.nodaļa, Semvels.
  36. 36.0 36.1 36.2 Deja ar pūķiem, 11.nodaļa, Daenerīsa.
  37. 37.0 37.1 37.2 Deja ar pūķiem, 16.nodaļa, Daenerīsa.
  38. 38.0 38.1 Deja ar pūķiem, 23.nodaļa, Daenerīsa.
  39. Deja ar pūķiem, 30.nodaļa, Daenerīsa.
  40. Deja ar pūķiem, 36.nodaļa, Daenerīsa.
  41. Deja ar pūķiem, 43.nodaļa, Daenerīsa.
  42. Deja ar pūķiem, 50.nodaļa, Daenerīsa.
  43. Deja ar pūķiem, 52.nodaļa, Daenerīsa.
  44. Deja ar pūķiem, 55.nodaļa, Karalieņsardze.
  45. Deja ar pūķiem, 71.nodaļa, Daenerīsa.
  46. Troņu spēle, 11.nodaļa, Daenerīsa.
  47. Deja ar pūķiem, 22.nodaļa, Tīrions.
  48. Raena apprecējās trešo reizi ar Androvu Farmanu
  49. 49.0 49.1 Daemons bija precējies trīs reizes. No 96 AL līdz 115 AL ar Rea Roisu, no 115 AL līdz 120 AL ar Laenu Velarjonu un no 122 AL līdz 130 AL ar Raenīru Tārgārjenu
  50. 50.0 50.1 Alīns Velarjons bija precējies ar Baelu Tārgārjenu, bet bija tēvs ārlaulības dvīņiem no princeses Elaenas Tārgārjenas
  51. Elaenai Tārgārjenai piedzima Alīna Velarjona bastardi un pēc tam viņa apprecējās trīs reizes: ar Osiferu Plumu, Ronnelu Penrouzu un Maiklu Menvudiju


Citās valodās

Advertisement