Dziesma par ledu un uguni Wiki
Advertisement

Lazarīni jeb lazarieši ir miermīlīgi aitu gani no Lazāras reģiona Esosā. Apdzīvodami dienvidus aiz Dotraku jūras, lazarīnu apmetnes bieži noposta dotraku jātnieki, lai sagūstītos ļaudis pārdotu vergturiem. Dotraki viņus dēvē par haesh rakhi jeb jēru ļaudīm. Atspoguļojot aitu ganību nozīmi lazarīnu kultūrā, viņi pielūdz Lielo Ganu.

Lazarīniem ir vara krāsas āda un mandeļveidīgas acis kā dotrakiem, taču strupāki, plakanām sejām un īsi apgrieztiem melniem matiem. Viņu galvenais darbs ir aitkopība un lauksaimniecība. Viņu valodai ir dziedošs skanējums.[1]

Citāti[]

Dotraku zirgu pavēlnieki lazariešus sauc par aitu ļaudīm – kad viņus cērp, šie tikai blēj. Viņi nav karotāji.[2]

Ksaro Ksons Daksoss

Atsauces[]

  1. Troņu spēle, 61.nodaļa, Daenerīsa.
  2. Deja ar pūķiem, 16.nodaļa, Daenerīsa.


Citās valodās

Advertisement