Dziesma par ledu un uguni Wiki
Advertisement

Pelēkā sērga ir slimība, kas izraisa ādas plaisāšanu un lobīšanos, padarot to stīvu un nedzīvu, kurai pieskaroties šķiet kā no akmens. Saslimstot āda maina arī toni un ir kā nosēta ar pelēkiem un melniem plankumiem.[1] Pelēkā sērga parasti skar bērnus, jo īpaši aukstā un mitrā klimatā. Tā reti nonāvē bērnus, taču ir nāvējoša pieaugušajiem, kas bērnībā nav pārslimojuši šo slimību. Upuri kļūst par kropļiem, toties pārslimojot pelēko sērgu, iegūst imunitāti pret pelēko mēri vai pārcieš to vieglā formā.

Ārstēšana

Mestri cīņā pret šo slimību izmanto liepziedu novārījumus, sinepju kompreses un karstas vannas. Septoni uzskata, ka sērgu var uzveikt ar lūgšanām, ziedojumiem un gavēni. Sabiedrībā valda uzskats, ka amputējot slimības skartos locekļus, var apturēt sērgas izplatīšanos, taču ne vienmnēr tas iedarbojas pozitīvi.

Personas, kas slimojušas ar pelēko sērgu

  • Širīna Barateona, pārcietusi slimību vēl šūpulī [1]
  • Hārlons Grejdžojs, miris no pelēkās sērgas
  • Džons Koningtons

Atsauces

  1. 1.0 1.1 Karaļu cīņa, Prologs


Citās valodās

Advertisement