Dziesma par ledu un uguni Wiki
Advertisement
Roberts Barateons
Robert Baratheon Amoka

Valdīšanas laiks

283–298 AL

Tituli

Vētraszemju valdnieks
Vētrasgala pavēlnieks
Andalu, roinaru un pirmļaužu karalis
Septiņu valstību karalis
Karaļvalsts aizstāvis

Mantinieki

1. Staniss Barateons
2. Džofrejs Barateons

Nams

Barateonu nams

Dzimis

262AL, Vētrasgalā

Miris

298AL, Karaļa ostā

Karaliene

Serseja Lanistera

Grāmata(s)

"Troņu spēle"
"Karaļu cīņa" (pieminēts)
"Zobenu vētra" (pieminēts)
"Vārnu dzīres" (pieminēts)
"Deja ar pūķiem" (pieminēts)

TV seriāls

Pirmā sezona

Attēlotājs

Mark Addy

Ģerbonis

Baratheon

Roberts Barateons ir pirmais sava vārda nesējs, Andalu, roinaru un pirmļaužu karalis, Septiņu valstību karalis, karaļvalsts aizstāvis un Barateonu nama pavēlnieks Karaļa ostā. Roberts tika kronēts par karali pēc karaļa Aerīsa II Tārgārjena noslepkavošanas Roberta sacelšanās laikā. Pēc kara apprecējis Serseju Lanisteru, lai saglabātu politisku mieru un stabilitāti. Viņu laulībā dzima trīs bērni: Džofrejs, Mīrsella un Tommens.

TV seriālā Game of Thrones Roberta lomā Marks Adijs.

Tēla apraksts[]

Robertam bija klasisks Barateona izskats: melni mati un gaiši zilas acis.[1] Viņš bija ļoti garš vīrs un Edards Stārks lēsa, ka viņš varēja būt sešas ar pusi pēdas garumā. Jaunībā Roberts bija pievilcīgs un muskuļains vīrietis ar gludi skūtu seju un raupjām, cietām rokām.[2] 289. gadā pēc Grejdžoju sacelšanās Roberta izskats sāka mainīties un lielās dzīrošanas un dzeršanas dēļ pieņēmās svarā. Lai apslēptu dubultzodu, Roberts izaudzēja kuplu, biezu bārdu. Aizraujoties ar alkoholu, viņš bieži tika redzēts ar sarkanu, uzblīdušu seju, tumšiem lokiem zem acīm[2] un grīļīgu gaitu.

Daudzu karavīru iecienīts, Roberts bija drosmīgs, bet stūrgalvīgs, straujš un nepacietīgs.[3] Viņš bija lepns un nekad neturēja vārdu, kas izteikts dzērumā. Kā karalis Roberts bija pieradis, ka viņa pavēlēm klausa bez ierunām, bet līdz ar to viņš tika pakļauts manipulācijām no padomdevēju puses, ja tie nevēlējās, lai kāda viņa ideja piepildītos.[4] Tīrions Lanisters uzskatīja Robertu par lielīgu lempi[5], kamēr Varīss nodēvēja viņu par ākstu. Serseja Lanistera aprakstīja savu vīru kā nekompetentu, dumju, lēnprātīgu, piedzērušos rupekli, kuram nebija stingras pārvaldības prasmes, kas, kā viņai šķita, bija vajadzīgas karalim.[6]

Kaujā Roberts bija tik stiprs un bezbailīgs kā bullis un viņš mīlēja zobena dziesmu, kamēr nicināja indi kā gļēvuļa ieroci. Roberts bija žēlsirdīgs pret saviem sakautajiem ienaidniekiem – tik ilgi, kamēr viņi bija godīgi un drosmīgi.[7] Izņēmums bija Tārgārjeni, kurus viņš ienīda kā neviens cits.[8] Roberta iecienītākie kaujas ieroči bija dzelkšņains kara veseris, zobens un medību nazis, kuru viņš, mazs būdams, saņēma kā dāvanu no sava audžutēva Džona Arīna.[9] Karalim bija izcila balss un iedvesmojoša oratora runas dāvanas.[4] Karaļa Roberta veseris bija lielākā kara galera karaliskajā flotē.[10]

Roberts bija vīrs ar milzīgu apetīti, kurš prata, kā izklaidēt sevi.[2] Viņš bija diezgan izlaidīgs un radīja vairākus pēcnācējus, to starpā arī bastardus. Viņa kaislības bija iemesls daudzām dzērājdziesmām visā karalistē.[11] Kā karalis viņš nebija pārāk viesmīlīgs, taču bija apveltīts ar lielu, reizēm bezrūpīgu, dāsnumu.

Vēsture[]

Agrīnie gadi[]

Dzimis 262 AL,[12] Roberts bija vecākais dēls Kasanai Estermontai un Stefonam BarateonamVētrasgala pavēlniekam, Vētrzemju valdniekam un Barateonu nama galvai. Viņam bija divi brāļi – vecākais, Staniss Barateons, un jaunākais, Renlijs Barateons.

Stanisa atmiņās Roberts bija piecus vai sešus gadus vecs, kad abus brāļus tēvs Stefons paņēma uz karaļa galmu, kur viņi redzējuši karaļa labo roku, Tīvinu Lanisteru, sēžam Dzelzs tronī un pildam pienākumus.[13] Jaunais Roberts spēlējās ar māsīcu no Estermontu nama, kuras tēvs bijis sevišķi laipns pret nākamo karali.[14]

Agrā bērnībā Roberts dzīvoja pie audžutēva Džona Arīna, Ligzdas pavēlnieka Ielejā, kur uzauga kopā ar Edardu Stārku no Ziemmalas. Abi zēni ātri kļuva par draugiem un pavēlnieks Arīns, kuram nebija savu bērnu, audzināja viņus kā paša dēlus. Kādā brīdī Robertu iesvētīja bruņinieka kārtā.

278 AL Roberta tēvam tika uzticēta misija atrast līgavu viņa brālēnam princim Raegaram Tārgārjenam Volantē, jo viņam nebija māsu, ko precēt. Misiju izpildīt neizdevās un Stefons kopā ar savu sievu atgriezās mājās, taču tā arī nenonāca līdz Vētrasgalam, jo nogrima Kuģlaužu līcī vētras laikā. Uz Vēja lepnuma, kā sauca divmastu galeru, kurā vecāki bija, nogrimšanu jūrā noskatījās abi dēli.[15]

Roberts iemīlējās Liannā Stārkā, Edarda jaunākajā māsā.[2] Liannas tēvs, Ziemmalas pavēlnieks Rikards Stārks, deva atļauju abiem saderināties. Šajā laikā Robertam jau bija piedzimusi bastarda meita, Mija Akmens. 281 AL notika turnīrs Hārenholā, kur Roberts iesaistījās tuvcīņā. Par turnīra uzvarētāju kļuva princis Raegars, kurš kronēja Liannu – toreiz jau saderināto Roberta līgavu – kā mīlestības un skaistuma karalieni, lai arī viņam bija sieva Ēlija Martella. Daži teic, ka Roberts pasmējies par šo gadījumu, taču tie, kas zināja viņu labāk, domā, ka Barateons to uztvēris kā apvainojumu. Nākamajā gadā princis Raegars nolaupīja Liannu, kas kļuva par iemeslu notikumu ķēdei, kas norisinās Roberta sacelšanās laikā.[16][2]

Roberta sacelšanās[]

Ziņas par Liannas Stārkas nolaupīšanu sasniedza Ziemeļus un viņas vecākais brālis Brendons Stārks un tēvs pavēlnieks Rikards Stārks aizbrauca uz Karaļa ostu pieprasīt taisnīgu tiesu. Abi vīri tika nogalināti pēc karaļa Aerīsa II Tārgārjena pavēles, kurš pēc tam pavēlniekam Džonam Arīnam pavēlēja atnest viņa aizbilstamo, Roberta un Edarda, galvas. Arīns atteicās paklausīt pavēlei un kopā ar Robertu un Edardu sāka pulcēt karaspēku Ziemeļos un Vētrzemēs.[17] Ne visi Arīna karognesēji atbalstīja sacelšanos. Kaijgales osta tika nobloķēta ar Arīnam neuzticīgajiem kareivjiem Marka Graftona vadībā, tomēr Robertam izdevās uzveikt un nogalināt vadoni.[18]

Robert Baratheon in Summerhall

Jaunais Roberts kaujā pie Vasarpils, ‘’Game of Thrones’’: History and Lore

Kad Roberts devās uz Vētrasgalu sasaukt savus karognesējus, trīs pavēlnieki – Grandisons, Kaferēns un Fells – pretojās un gribēja apvienoties pie Vasarpils, lai uzbruktu Vētrasgalam. Taču Roberts paguva uzzināt par viņu plāniem no ziņotāja un devās uz Vasarpili ar bruņiniekiem un ieroču nesējiem. Tur viņš sakāva visus trīs pavēlniekus vienā dienā un sagūstīja Grandisonu, Kaferēnu un Fella dēlu Sudrabcirvi, kura tēvu nogalināja divcīņā. Roberts atgriezās Vētrasgalā ar gūstekņiem, kuri padevās un atkal kļuva uzticīgi karognesēji.[13]

Roberts ar savākto armiju maršēja uz ziemeļiem, lai apvienotos ar Džona Arīna spēkiem un ziemeļniekiem, atstājot valdīt Vētrasgalā savu vidējo brāli, Stanisu Barateonu. Staniss nevarēja izlemt, kurā pusē nostāties – Roberta vai karaļa, līdz beigās atbalstīja ģimeni.[19] Kaujā pie Ešfordas Robertu sakāva pavēlnieks Randīls Tārlijs,[20] tomēr Barateons izvairījās no gūsta ar vairumu savu karavīru un turpināja ceļu uz ziemeļiem. Aerīss II Tārgārjens gribēja aizvietot pavēlnieku Ovenu Jaukdienu ar kādu jaunāku un enerģiskāku, lai kaltu pretuzbrukuma plānus, un izvēlējās pavēlnieku Džonu Koningtonu par karaļa labo roku.[21] Koningtons vadīja iespaidīgu armiju kaujaslaukā un cīņa kļuva nežēlīga, līdz Roberts, ievainots un atšķirts no saviem vīriem, paslēpās Akmens septā. Koningtons ieņēma pilsētas mūrus un pārmeklēja katru māju, lai notvertu Robertu, taču drīz ienāca arī pavēlnieku Edarda Stārka un Hostera Tullija karaspēki un meklētais iznāca no paslēptuves, lai sāktu cīnīties, nogalējot sešus vīrus. Šo kauju nosauca par Zvanu kauju, jo septoni zvanīja visā pilsētā, lai brīdinātu iedzīvotājus par iebrukumu.[22]

Roberts vadīja dumpiniekus Trejžubures kaujā, izšķirošākajā pirms kara beigām. Ap šo laiku Roberts paziņoja par saviem plāniem iekarot Dzelzs troni.[23] 283 AL Roberts un princis Raegars satikās divcīņā, kamēr apkārt norisinājās asiņaina kauja Trejžubures ziemeļu krastā. Raegars ievainoja Robertu pirms brīža, kad pēdējais iecirta prinča krūtīs ar kara veseri un nogalināja Tārgārjenu.[2] Drīz pēc tam Tārgārjenu karaspēks pameta kaujaslauku un aizbēga. Tā kā Roberts bija ievainots, viņš uzticēja vajāšanas vadību Edardam, kurš ar saviem vīriem sekoja lojālistiem līdz Karaļa ostai. Taču priekšā jau bija Lanisteru armija, kas toreiz kalpoja karalim Aerīsam un Tīvina Lanistera vadībā ieņēma pilsētu ar nodevības palīdzību. Aerīsu nogalināja Tīvina dēls un Karaļsardzes brālis Džeimijs Lanisters. Kad Roberts ieradās Karaļa ostā, Tīvins kā uzticības apliecinājumu parādīja viņam Aerīsa sievas Ēlijas Martellas un viņu divu bērnu līķus. Edards to uzskatīja par nevainīgu cilvēku slepkavību, bet Robertam tas bijis karš. Tikai pēc Liannas nāves viņi salaba un atjaunoja draudzību.[8]

283 AL beigās Roberts tika kronēts par septiņu valstību karali. Par karaļa labo roku kļuva pavēlnieks Džons Arīns un par Karaļsardzes komandieri – sers Baristens Selmijs.

Taču Roberts gribēja iznīcināt visus Tārgārjenus, tāpēc lika brālim Stanisam uzbūvēt karalisko floti, lai ar to iekarotu Pūķakmeni, pēdējo Tārgārjenu cietoksni, kur slēpās karaliene Raella Tārgārjena ar dēlu Viserīsu. Tomēr, kad Staniss deviņus mēnešus pēc Trejžubures kaujas ieradās Pūķakmenī, Raella bija jau mirusi dzemdībās un Viserīss ar jaundzimušo māsu princesi Daenerīsu aizbēguši no salas uz Esosas brīvpilsētu.[15]

Jaunais karalis, pārcēlies uz Sarkano cietoksni, iecēla jaunāko brāli Renliju Barateonu par Vētrasgala pavēlnieku, bet vecāko brāli Stanisu – par Pūķakmens valdnieku. Lai arī karaļvalstī iestājās miers, Robertam joprojām bija ienaidnieki vasaļu un citu valstu dižciltīgo vidū, kuri sauca viņu par Uzurpatoru. Dornieši nekad nebija piedevuši Robertam princeses Ēlijas Martellas un viņas bērnu slepkavību.

Laulības[]

Lai gan Robertam nebija vēlēšanās precēties pēc Liannas Stārkas nāves, tronim bija vajadzīgs mantinieks un karaļa labā roka Džons Arīns izteica ierosinājumu noslēgt laulības ar Tīvina Lanistera vienīgo meitu, Serseju Lanisteru, lai nostiprinātu politisko mieru un iegūtu Lanisteru nama atbalstu gadījumā, ja Viserīss Tārgārjens atgrieztos, lai pieprasītu atdot Dzelzs troni.[4] Roberts un Serseja apprecējās 284 AL Lielajā Baelora septā,[24] kur Roberts uzlika līgavai uz pleciem zeltainu apmetni izšūtu ar oniksa briedi.[25] Pirmajā kāzu naktī piedzērušais Roberts piesauca Liannas vārdu.[26]

Roberta aizraušanās ar alkoholu dēļ pasliktinājās viņu attiecības un vīrs bieži sāpināja Serseju, lai gan, pēc viņa paša vārdiem, neko neatcerējās no dzērumā pavadītajām naktīm. Ar laiku Roberts arvien retāk gulēja ar Serseju un viņas aukstā attieksme pret vīru palielināja distanci starp abiem. Sersejai bija intīmas attiecības ar dvīņu brāli Džeimiju Lanisteru, kuras viņa piekopa jau vairākus gadus pirms laulībām un arī pēc tam. Kad Roberts aicināja Serseju kopā doties medībās, viņa atteicās, lai paliktu mājās un slepeni tiktos ar brāli.[27]

Sersejai piedzima trīs bērni: princis Džofrejs (dzimis 286 AL), princese Mīrsella (dzimusi 289 AL) un princis Tommens (dzimis 290 AL). Ikviens, ieskaitot Robertu, domāja, ka tie bija viņu likumīgie bērni, taču Edards Stārks atklāja, ka viņu bioloģiskais tēvs ir Džeimijs Lanisters. Esot ar Robertu, Serseja kļuva stāvoklī tikai vienu reizi un viņa lika Džeimijam sameklēt kādu zāļu sievu, kas atbrīvotu viņu no nevēlamā augļa.[26]

Valdīšana[]

Sešus gadus pēc kronēšanas, karalis Roberts apvienoja savus, Ziemeļu aizstāvja un pavēlnieka Edarda Stārka un Rietumu aizstāvja un pavēlnieka Tīvina Lanistera spēkus, lai apspiestu Grejdžoju dumpi, kas ilga mazāk kā gadu. Pašpasludinātais Dzelzs salu karalis Belons Grejdžojs padevās un viņš palika pie pavēlnieka vārda un titula. Edards Stārks, kurš cīnījās Roberta pusē, paņēma Belona dēlu Teonu Grejdžoju uz Ziemeļiem par savu ķīlnieku un audžudēlu.[2]

Robertam nepatika būt karalim, jo darbs ar valsts kasi, ražu un tiesu garlaikoja viņu.[28] Viņš reti piedalījās Mazās padomes sanāksmēs un atstāja valdīšanu padomnieku ziņā, tostarp Džona Arīna un Stanisa Barateona, kurš bija kuģu pārzinis.[5] Tā vietā viņš devās medībās, regulāri rīkoja turnīrus un dzīres, jo ienīda naudas skaitīšanu. Tas noveda karaļvalsti līdz bankrotam, atstājot vairāk kā sešu miljonu zelta pūķu parādu.[28] Sudraba brieža monētas vienu pusi rotāja Roberta seja, bet otru pusi – Barateonu simbols briedis.

Lai arī Roberts mīlēja savu mantinieku un princi Džofreju, viņiem nebija tuvu attiecību.[24] Robertam nepatika, ka mazais zīdainītis Džofrejs vienmēr brēca, kad tēvs paņēma dēlu rokās, atšķirībā no viņa bastardiem, kuri laimīgi ķiķināja.[29] Arī vēlākajos gados Robertam negāja pie sirds Džofreja spīdzinātāja daba. Karalis teicis, ka viņš bieži sapņojis par kroņa atdošanu, taču, iztēlojoties Džofreju viņa vietā, ātri vien atmeta šīs domas.[4]

Izlaidīgās dzīves dēļ Robertam bija vismaz sešpadsmit bastardu, kuri dzimuši gan pirms, gan laulības ar Serseju laikā.[30] Taču tikai vienu no viņiem Roberts publiski atzina par savu bastardu, Edriku Vētru, kurš piedzimis valdnieces Selīses radiniecei.[31] Vecākais bastards ir Mija Akmens, kura piedzima vēl tad, kad Roberts dzīvoja Ielejā. Vēlāk Roberts gribēja ievest Miju karaļa galmā, taču Serseja draudēja meiteni nogalināt, par ko Roberts sievai iesita, tomēr no idejas galu galā atteicās.[32] Vēl ir zināmas divas bastardu meitas Bella un Barra, no kurām pēdējā bija visjaunākais Roberta bastards. Gendrijs, kurš strādā kalēja smēdē, ir Roberta un krogumeitas mīlestības auglis no Karaļa ostas. Pēc Petīra Beiliša vārdiem, Robertam esot bijuši arī dvīņi Rūdas klintīs, taču tos likusi nogalināt jaunā karaliene Serseja.[31]

Jaunākie notikumi[]

Troņu spēle[]

Pēc pēkšņās karaļa labās rokas un pavēlnieka Džona Arīna nāves Roberts dodas uz Ziemeļiem, lai piedāvātu labās rokas vietu savas bērnības draugam Edardam Stārkam. Neapmierināts ar karaļa labās rokas izvēli, viņa brālis Staniss Barateons dodas jūrā uz savu mājvietu Pūķakmenī.

Cersei Robert

Karalis Roberts (Marks Adijs) un karaliene Serseja (Līna Hedija), Game of Thrones

Nonācis Ziemmalā, karalis Roberts uzstāj, ka jāapmeklē Liannas Stārkas atdusas vieta kapenēs. Tur, palicis divatā ar Edardu, viņš ierosina savienot karaļa un Stārka namus, salaulājot Džofreju un Sansu.[2] Edards negribīgi pieņem piedāvājumu kļūt par karaļa labo roku. Kamēr abi vīri dodas medībās, Brens Stārks kāpelējot pa torņiem nejauši atrod karalieni Serseju Lanisteru kopā ar savu dvīņu brāli Džeimiju Lanisteru Pirmajā cietoksnī. Lanisters ierauga Brenu logā un nogrūž viņu lejā no torņa. Pēc liktenīgā kritiena Brens piedzīvo komu un kāju paralīzi, kas padara viņu par kropli uz mūžu.[33] Vēlāk Brena istabā ienāk slepkava ar mēģinājumu nogalināt viņu ar Valīrijas tērauda dunci.[34]

Iejājot Pirmļaužu kapulaukos, Roberts pastāsta Edardam par precībām starp aizjūras princesi Daenerīsu Tārgārjenu un dotraku halu Drogo, kas dara karali aizdomīgu, taču Edardam šķiet, ka viņam nedraud briesmas.[8] Pie Deriju pils notikušo Arjas dižvilka uzbrukumu viņa dēlam Džofrejam Roberts nosauc par divu bērnu strīdu. Tā kā Nimērija, Arjas dižvilks, bija jau pazudusi, Serseja ierosina tās vietā nogalināt Sansas dižvilku Lēdiju, pēc šī ierosinājuma Roberts nesaka ne vārda un Edards pats nogalina Lēdiju.[35]

Renlijs Barateons, Vētrasgala pavēlnieks un Roberta jaunākais brālis, plāno aizvietot Roberta sievu karalieni Serseju ar Mārgeriju no Tirellu nama. Sers Lorass Tirells cer, ka viņa gados jaunā māsa atgādinās Roberta jaunības mīlestību Liannu.[11]

Pretēji Edarda vēlmei, Roberts sarīko bruņinieku turnīru par godu jaunieceltajam labajai rokai. Roberts apvainojas, kad Serseja, Edards un sers Baristens Selmijs cenšas atturēt karali no piedalīšanās divcīņā turnīra laikā, un paklausa padomam. Čukstu pārzinis Varīss pastāsta Edardam, ka Serseja plānojusi nogalināt Robertu turnīrā. Karalis atzīstas Edardam, ka sapņo atteikties no kroņa un klejot pa brīvpilsētām kā algotnis, taču uztraucas par Sersejas ietekmi uz troņmantinieku Džofreju.[4]

Sanāksmē Roberts izsaka vēlmi plānot slepkavību princesei Daenerīsai, kura tagad iznēsā bērnu no hala Drogo, taču Edardam nav pieņemama šāda ideja un viņš atsakās no labās rokas amata. Pēc tam, kad Edardu ievainojis Džeimijs, Roberts apciemo draugu un atdod atpakaļ labās rokas nozīmīti, pieprasot stāties amatā, jo citādi viņš to piespraudīšot Džeimijam.[3]

Renlija, sera Baristena, Džofreja, Sandora Klegana, sera Belona Svana, Jona Roisa un citu dižciltīgo pavēlnieku pavadībā Roberts dodas medīt balto briedi, kas redzēts Karaļmežā.[26] Tikmēr Edards pilda karaļa labās rokas pienākumus un uzklausa iedzīvotājus un pavēlniekus, tai skaitā Raimunu Deriju, Marku Paiperu un Karīlu Vansu – bruņiniekus no Upes zemēm. Karaļa vārdā, Edards sūta Beriku Dondarionu aizturēt seru Gregoru Kleganu par vardarbīgu laupīšanu. Edards apciemo Roberta bastardus – Gendriju[11] un Barru[31] – un atklāj, ka Sersejas bērni nav Roberta, bet ārlaulībā dzimuši bērni, kuru bioloģiskais tēvs ir Džeimijs. Zinot, ka Roberts par to liks nogalināt karalieni un viņas bērnus, Edards iesaka Sersejai bēgt un meklēt patvērumu citā valstī, taču viņa atsakās.[26]

Karaliene Serseja bija iedevusi Roberta ieroču nesējam Lanselam Lanisteram novecinātu vīnu – trīs reizes stiprāku nekā parasto – lai piedzirdītu Robertu medību laikā. Karalis uzstāj, ka viņam jānomedī mežacūka vienam pašam, taču gūst nāvējošus ievainojumus. Mirstošais Roberts liek Edardam uzrakstīt viņa testamentu, kurā karalis novēl Edardam reģenta un karaļvalsts aizstāvja vietu līdz Džofreja pilngadībai. Edards, nespēdams atklāt Robertam patiesību par Sersejas neuzticību, klusējot uzraksta “mans mantinieks” nevis “mans dēls Džofrejs”.[36] Nākamajā dienā Roberts nomirst. Pēc tam, kad karaliene Serseja saplēš Edarda sniegto testamentu troņa zālē, Edards paziņo, ka Džofrejam nav mantinieka tiesību uz Dzelzs troni un tas pienākas Roberta brālim Stanisam Barateonam.[37]

Kad jaunais karalis Džofrejs izsaka vēlēšanos kādu sodīt par Roberta nāvi, Varīss ierosina, ka pie tās vainojams sers Baristens, karaļsardzes komandieris.[38] Džofrejs aizsūta Baristenu pensijā un par jauno komandieri ieceļ Džeimiju Lanisteru.

Citāti[]

Es zvēru, ka nekad mūžā neesmu juties tik dzīvs kā toreiz, kad cīnījos par šo troni – nedz arī tik miris kā tagad, kad tas pieder man.[4]

Roberts Barateons

Es nevienu nenogalināšu ne par uzticību savējiem, ne arī par to, ka viņš labi cīnījies.[7]

Roberts Barateons

Roberts vienmēr mīlēja smaidus un prieku, tāpēc viņš gāja tur, kur to netrūka, - pie saviem draugiem un pie savām staigulēm. Roberts vēlējās, lai viņu mīl. Manam brālim Tīrionam ir tā pati kaite.[39]

Serseja Lanistera

Ģimene[]

 
 
Nezināms
Barateons
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
{Aegons V
Tārgārjens}
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Sers
{Harberts}
 
Nezināms
Barateons
 
 
 
{Raelle
Tārgārjena}
 
 
 
 
 
 
 
 
 
{Džaharīss II}
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
{Stefons
Barateons}
 
{Kasana
Estermonta}
 
 
 
 
 
 
{Aerīss II}
 
{Raella
Tārgārjena}
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vairākas
mīļākās
 
{Roberts I}
 
Serseja
Lanistera
 
Staniss
 
Selīse
Florenta
 
{Renlijs I}
 
 
{Raegars
Tārgārjens}
 
{Ēlija
Martella}
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Mija
Akmens
 
 
{Džofrejs I}
 
 
 
 
 
 
Širīna
Barateona
 
 
 
 
 
 
{Viserīss
Tārgārjens}
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Edriks
Vētra
 
 
Mīrsella
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Daenerīsa
Tārgārjena
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Gendrijs
 
 
Tommens I
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Citi
 
 

Aiz kadra[]

Džordžs R. R. Mārtins teicis, ka, rakstot Roberta Barateona tēlu, viņš iedvesmojies no Anglijas karaļiem Eduarda IV Jorka un Henrija VIII Tjudora.

Atsauces[]

  1. Troņu spēle, 58.nodaļa, Edards.
  2. 2.0 2.1 2.2 2.3 2.4 2.5 2.6 2.7 Troņu spēle, 4.nodaļa, Edards.
  3. 3.0 3.1 Troņu spēle, 39.nodaļa, Edards.
  4. 4.0 4.1 4.2 4.3 4.4 4.5 Troņu spēle, 30.nodaļa, Edards.
  5. 5.0 5.1 Karaļu cīņa, 3.nodaļa, Tīrions.
  6. Vārnu dzīres, 32.nodaļa, Serseja.
  7. 7.0 7.1 Troņu spēle, 33.nodaļa, Edards.
  8. 8.0 8.1 8.2 Troņu spēle, 12.nodaļa, Edards.
  9. Zobenu vētra, 32.nodaļa, Tīrions.
  10. Karaļu cīņa, 58.nodaļa, Dāvoss.
  11. 11.0 11.1 11.2 Troņu spēle, 27.nodaļa, Edards.
  12. The World of Ice & Fire, The Targaryen Kings: Aerys II.
  13. 13.0 13.1 Zobenu vētra, 54.nodaļa, Dāvoss.
  14. Vārnu dzīres, 24.nodaļa, Serseja.
  15. 15.0 15.1 Karaļu cīņa, Prologs
  16. The World of Ice & Fire, The Fall of the Dragons: The Year of the False Spring.
  17. Troņu spēle, 2.nodaļa, Ketlīna.
  18. Deja ar pūķiem, 9.nodaļa, Dāvoss.
  19. Zobenu vētra, 36.nodaļa, Dāvoss.
  20. Zobenu vētra, 19.nodaļa, Tīrions.
  21. Deja ar pūķiem, Epilogs
  22. Zobenu vētra, 29.nodaļa, Arja.
  23. So Spake Martin, US Signing Tour (Huntington Beach, CA).
  24. 24.0 24.1 Vārnu dzīres, 28.nodaļa, Serseja.
  25. Vārnu dzīres, 12.nodaļa, Serseja.
  26. 26.0 26.1 26.2 26.3 Troņu spēle, 45.nodaļa, Edards.
  27. Vārnu dzīres, 26.nodaļa, Semvels.
  28. 28.0 28.1 Troņu spēle, 20.nodaļa, Edards.
  29. Karaļu cīņa, 52.nodaļa, Sansa.
  30. Vārnu dzīres, 36.nodaļa, Serseja.
  31. 31.0 31.1 31.2 Troņu spēle, 35.nodaļa, Edards.
  32. Vārnu dzīres, 17.nodaļa, Serseja.
  33. Troņu spēle, 8.nodaļa, Brens.
  34. Troņu spēle, 14.nodaļa, Ketlīna.
  35. Troņu spēle, 16.nodaļa, Edards.
  36. Troņu spēle, 47.nodaļa, Edards.
  37. Troņu spēle, 49.nodaļa, Edards.
  38. Karaļu cīņa, 3.nodaļa, Tīrions.
  39. Karaļu cīņa, 52.nodaļa, Sansa.


Citās valodās

Advertisement