Dziesma par ledu un uguni Wiki
Advertisement
Septiņas valstības
Seven Kingdoms

Valsts pārvaldes forma

Feodālā monarhija

Lokācija

Vesterosa, uz dienvidiem aiz Mūra

Galvaspilsēta

Karaļa osta

Valdnieks

Andalu, roinaru un pirmļaužu karalis

Reliģijas

Septiņu ticība
Vecie dievi (Ziemeļi)
Noslīkušais Dievs (Dzelzs salas)

Dibinātas

1 AL (1. gadā pēc Aegona Nolaišanās)

Bijušās karaļvalstis

Pūķakmens kundzība
Ziemeļu karaļvalsts
Salu un Upju karaļvalsts
Kalnu un Ieleju karaļvalsts
Klints karaļvalsts
Āru karaļvalsts
Dornes karaliste

Nozīmīgākās organizācijas

Naktssardze
Mestri
Ticība
Karaļsardze
Mazā padome

Septiņas valstības jeb septiņas karaļvalstis ir valsts Vesterosas kontinentā, ko pārvalda monarhs – andalu, roinaru un pirmļaužu karalis un Septiņu valstību pavēlnieks, kurš sēž Dzelzs tronī Karaļa ostā. Nosaukums radies pirms trīssimt gadiem, kad Aegons Iekarotājs apvienoja visas Vesterosas zemes, kurās valdīja karaļi. Pēc Pakļaušanas kariem Vesterosa sadalījās deviņos reģionos vai provincēs.[1]

Terminoloģija[]

Vairāku tūkstošu gadu vēstures laikā Vesterosā valdīja daudzi monarhi un šo posmu sauca par Simt Karaļvalstu laikmetu. Termins “septiņas valstības” radies īsi pirms Aegona Iekarotāja nolaišanās Vesterosā, kad kontinentā nostiprinājušies septiņi vareni monarhi:[2]

  • Torhens Stārks, Ziemeļu karalis
  • Ronels Arīns, Kalnu un Ieleju karalis
  • Hārens Hoars, Salu un Upju karalis
  • Lorens I Lanisters, Klints karalis
  • Merns IX Dārznieks, Āru karalis
  • Argilaks Durandons, Vētras karalis
  • Merija Martella, Dornes princese

Lai arī termins attiecas uz karalistēm, Dornē karaļa vietā valdīja princese. Kā arī, termins izslēdz zemes Aiz mūra un Pūķakmens salas karalisti, kurā valdīja neatkarīgi pavēlnieki no Tārgārjenu nama.[2] Aegons Iekarotājs un viņa māsas, Visēnija un Raenīsa Tārgārjenas, sākotnēji iekaroja tikai sešas no karaļvalstīm. Tikai pēc diviem gadsimtiem Dorne pievienojās septiņām valstībām miera ceļā piekrītot laulībām starp Tārgārjenu un Martellu atvasēm. Piešķirot zemes jaunajam pavēlniekam Edmīnam Tullijam un sadalot reģionu divās daļās – Upes zemēs un Dzelzs salās, Aegons ieguva ne vien vērtīgu, bet arī septīto sabiedroto.[3]

Tomēr pēc Dornes pievienošanās un ieskaitot karaļa mītnes apgabalu Kroņzemes termins “septiņas valstības” vairs neattiecas uz reģionu skaitu, jo kopumā ir izveidojušies deviņi administratīvie reģioni, kuros valda pavēlnieki karaļa vārdā:

Dižnami[]

Septiņas valstības kopā bija par lielām pat priekš Aegona Iekarotāja, lai tās pārvaldītu viens, tādēļ viņš radīja dižnamus – katrā valstībā pa vienam, kas parasti bija jau esošās dinastijas, kuras dzīvoja un valdīja tajos apgabalos. Pavēlniekiem tiek dota zināma autonomija un vara pār karognesējiem un vienkāršajiem ļaudīm. Dažiem no pavēlniekiem piešķirts arī Aizstāvja jeb Uzrauga tituls – tie ir ģenerāļi, kuri aizsargā savus reģionus.[4]

Apgabalu, kurā notika kaujas starp pūķu kungiem un vesterosiešiem un, kur tika dibināta jaunā galvaspilsēta Karaļa osta, sauc par Kroņzemēm. Tārgārjenu valdīšanas laikā uz Pūķakmens salas, kas iekļauta Kroņzemju robežās, dzīvoja kroņmantinieki ar titulu Pūķakmens princis vai princese.

Senākie dižnami[]

  • Stārku nams no Ziemmalas nolēma padoties Tārgārjeniem, tādējādi kļūstot par virspavēlniekiem Ziemeļos un Ziemeļu aizstāvjiem.
  • Arīnu nams no Ligzdas saglabāja Arīna ielejas valdnieka un Austrumu aizstāvja statusu.
  • Lanisteru namam no Rūdas klintīm tika atļauts paturēt dzimtas īpašumus Rietumzemēs pēc ceļa noliekšanas Tārgārjenu karaļa priekšā, kā arī piešķirts Rietumu uzrauga tituls.
  • Martellu nams no Saulesšķēpa saglabāja neatkarību Dornē līdz pievienojās Septiņām valstībām, paturot Dornes prinča titulu un tradīcijas.

Dižnami, kas dibināti pēc Pakļaušanas[]

  • Tārgārjenu nams no Pūķakmens ieguva varu pār lielāko daļu Vesterosas un apmetās Karaļa ostā Kroņzemēs.
  • Tulliju namam tika piešķirts Trejžubures virspavēlnieka tituls un vara pār Upes zemēm pēc tam, kad palīdzēja Aegonam I uzvarēt kaujā pret Salu karali no Hoaru nama.[5]
  • Grejdžoju nams no Pīkas ieguvis Dzelzs salu pavēlnieka titulu pēc Aegona iebrukuma.
  • Tirellu namam par līdzdalību Aegons uzdāvinājis Gaisa dārzu pilis un zemes Ārēs, kā arī piešķīris Āru augstā maršala un Dienvidu aizstāvja titulu.[5]
  • Barateonu nams dzima pēc Pakļaušanas kariem, kad Aegons uzdāvināja savam karavadonim Orīsam sakautā Vētras karaļa Argilaka pili, zemes un meitu Vētrzemēs.[5]

Mazā padome[]

Mazās padomes sēdēs tiek pieņemti valstiski svarīgi lēmumi karaļa padomnieku klātbūtnē. Padomi ieviesa karaļa Aegona I Tārgārjena laikā.

Mazās padomes locekļi:

Apdzīvotība[]

Dzelzs troņa monarha tituls - andalu, roinaru un pirmļaužu karalis - norāda uz etniskajām iedzīvotāju grupām Vesterosā. Lēš, ka iedzīvotāju skaits septiņās valstībās mērāms miljonos. Visvairāk apdzīvots ir Āru reģions, kamēr Dornē un Ziemeļos dzīvo vismazāk vesterosiešu.[6]

Kultūra[]

Vesterosiešu dzīslās plūst dažādu rasu asinis pateicoties migrācijai un sakrustošanās vairāku tūkstošu gadu garumā. Vairums gadījumos ļaužu dzimtās saknes var identificēt vienīgi skatoties pēc dzimtas izcelsmes vietas un reģiona.

Andalu ietekme visvairāk jūtama dienvidos, savukārt ziemeļnieki joprojām seko daudzām pirmļaužu tradīcijām. Stāsta, ka bruņinieku tradīcijas un galma dziedātāji radušies Ārēs. Dorniešu senči bijuši roinari, kas reiz masām iebraukuši Vesterosā uz desmit tūkstošiem kuģu vadones Nimērijas vadībā. Mazas etniskās grupas kā Dzelzs salu un Ielejas kalnu iemītnieki piekopj pašu noteikto kārtību un tradīcijas, kas atšķiras no citu vesterosiešu kultūras.

Lielākā daļa vesterosiešu runā kopējā valodā, taču Ziemeļos vēl joprojām atceras veco pirmļaužu mēli.[7] Atšķirībā no dižciltīgajiem Esosā, vesterosiešu pavēlnieki tur godā savas dzimtas ģerboni un vēsturi.[8] Trimdinieki un piedzīvojumu meklētāji, kas atbēguši no Vesterosas, bieži iesaistās šaubīgos darījumos vai pievienojas algotņu brālībām Esosā, kā piemēram, Zelta brālība, Vēja Aizpūstie vai Jaunākie Dēli.

Septiņās valstībās ļaudis seko dažādām reliģijām:

  • Septiņu ticība, vispopulārākā no visām reliģijām. Tā tika ieviesta Vesterosā tūkstošiem gadu atpakaļ andalu ietekmē. Septiņu sekotāji jeb Uzticamie pielūdz vienu dievu, kuram ir septiņas izpausmes: Māte, Tēvs, Kareivis, Kalējs, Jaunava, Veča un Svešinieks.[9]
  • Vecajiem dieviem seko ziemeļnieki un brīvļaudis Aiz mūra. Tiem ticēja izzudušie mežabērni, kuri apdzīvoja zemes Vesterosā tūkstošiem gadu senā pagātnē. Šiem dieviem nav vārdu un tos pielūdz dievmežos – senās sejaskoku birzīs ar sirdskokiem, kuru mizā iegrebtas sejas.[10][11]
  • Noslīkušais dievs tiek pielūgts Dzelzs salās. Tā ir skarba dievība, kura svētī visus, kas laupa viņa vārdā.[12]
  • R’lors, sarkanais dievs populārs Esosā, bet nav īpaši zināms Vesterosā. Sekotāji tic, ka R’lors ir Gaismas dievs, kurš karā uzvarēs Dižo pretstatu, tumsas valdnieku un šausmu dievu.[13]

Likumi un tiesa[]

Septiņu valstību likumi balstās uz feodālo sistēmu un tiesa pieder Dzelzs tronim. Pavēlniekiem ir ļauts izpildīt tiesu karaļa vārdā, tāpat arī ierīkot pazemes cietumus un karātavas pašu zemēs atbilstoši likumam. Bruņiniekiem, kuriem pieder zeme, tādas tiesības nav.

Tirdzniecība[]

Lielākā daļa darījumu tiek norēķināti ar naudu. Monētas izkaļ naudas kaltuvēs valsts kases pārziņa vadībā. Oficiālā valūta septiņās valstībās ir zelta pūķi, sudraba brieži un vara zvaigznes, no kuriem visvērtīgākie ir zelta pūķi. Monētas vienā pusē iespiests pūķis, briedis vai zvaigzne, bet otrā pusē – karaļa seja. Pārsvarā tirdzniecība notiek ar brīvpilsētām aiz Šaurās jūras, kā arī tirgotāju kuģi no Vasaras salām un Ibenas ierodas Vesterosas ostās. [14]

Vēsture[]

Pakļaušanas kari[]

Vesterosas kontinentu jau kopš pirmļaužu ierašanās pārvaldīja simtiem karaļu, taču gadu gaitā tajā nostiprinājās septiņas spēcīgas karalistes. Aegons I Tārgārjens, kurš savu iesauku Iekarotājs ieguvis iekarojot sešas karaļvalstis kopā ar māsām Visēniju un Raenīsu, pieprasīja pakļaušanos no vietējiem monarhiem. Aegona nolaišanās notika pie Melnupes iztekas, kur Tārgārjens tika kronēts par visas Vesterosas karali un uzcēla pirmo Aegona nocietinājumu, kas vēlāk pārtaps par lielpilsētu Karaļa ostu.

Vispirms Aegons sakāva Salu un Upju karali Hārenu Melno un atņēma tam titulus, izdzēšot Hoaru namu no vēstures. Reģions tika sadalīts divās provincēs, Upes zemēs un Dzelzs salās. Savukārt Vētras karali Argilaku Durandonu sakāva Aegonam uzticīgais karavadonis Orīss Barateons, kuram piešķīra Vētrzemes un pavēlnieka titulu. Divu karaļu – Āru karaļa Merna IX un Klints karaļa Lorena I – armijām pretī stājās trīs Tārgārjeni jājot uz pūķiem. Ugunslauka kaujā pūķa liesmās sadega viss Dārznieka nams, taču Lanisters padevās un saglabāja varu pār Rietumzemēm pēc Aegona kronēšanas. Izmirušo Dārznieku vietā Ārēs valdīja Tirellu nams. Visēnija ar pūķi aizlidoja uz Arīna Ieleju, kuras valdnieks kļuva uzticīgs jaunajam karalim. Pēdējais vietējais monarhs, kurš vēl turējās pretim Aegona karaspēkam, bija Ziemeļu karalis Torhens Stārks. Tas, redzot Aegona pūķu postošos darbus dienvidu zemēs, padevās un kļuva par Ziemeļu aizstāvi Dzelzs troņa pakļautībā.[5] Taču vēl bija Dornes princese, kura atteicās padoties un pievienoties Aegona jaunajai karaļvalstij, tādēļ Tārgārjeni uzsāka pirmo Dorniešu karu 4. gadā pēc Aegona nolaišanās. Par spīti nodegušajām pilīm un asiņainā kara sekām, dornieši nepadevās un pēc princese Merijas Martellas nāves 13 AL Aegons piekrita vienoties par mieru un Dornes neatkarību.

Dzelzs tronis[]

Neskatoties uz to, ka Vesterosā jau bija lielas pilsētas kā Senpilsēta un Aegonam bija cietoksnis Pūķakmenī, jaunieceltais karalis gribēja uzcelt jaunu lielpilsētu, kurā valdīt sēžot Dzelzs tronī – krēslā, kas izkalts no sakauto ienaidnieku zobeniem. Šajā laikā arī izveidojās jauns reģions – Kroņzemes, kurā no Dzelzs troņa valdīja karalis. Aegons iedrošināja cienījamos namus nākt uz galmu un apvienoties savā starpā, lai izlīdzinātu nesaskaņas. Viņš pavadīja daudz laika iepazīstot katra reģiona īpatnības un uzturot vietējās tradīcijas.

Dornes pievienošanās karalistei[]

157 AL karalis Daerons I Tārgārjens sāka Dornes iekarošanas mēģinājumu un panāca īslaicīgu vienošanos ar Saulespīķi, tomēr dornieši, kuri nebija augstdzimuši, pretojās un izstrādāja Tārgārjena slepkavības plānu. Daerons, saukts Jaunais Pūķis, jo bija tikai četrpadsmit gadus vecs, kad šie notikumi norisinājās, tikās ar dorniešiem zem miera karoga, kas bija ēsma karalim, lai viņu nogalinātu.[15] 187 AL Dornes dižnams Martelli apvienojās ar Tārgārjeniem precību ceļā un Dorne pirmo reizi tika iekļauta septiņu valstību sastāvā.[16]

Deviņgrašu karaļu karš[]

Pēc Tīrošas un Pakāpienu ieņemšanas Deviņu banda, laupītāju, trimdinieku, pirātu un algotņu grupa, kuri plānoja iekarot zemes un izveidot jaunas karaļvalstis, devās uz Vesterosu turpināt savus iekarojumus. Deviņgrašu karaļu kara notikumi sākās, kad karalis Džaharīss II Tārgārjens pieteica karu Vesterosas zemes tīkotājiem, un beidzās ar pretinieku kapteiņu ģenerāļa Maelīsa I Melnuguns nāvi kaujā uz Pakāpieniem. Tie daži pretinieki, kuri palikuši dzīvi, vairs nebija ieinteresēti turpināt karu un aizbēga atpakaļ uz savām zemēm.[17]

Roberta sacelšanās[]

Raegars Tārgārjens, Pūķakmens princis un troņmantinieks, nolaupīja Liannu Stārku, tādēļ nolaupītās tēvs Rikards Stārks un brālis Brendons Stārks ieradās Karaļa ostā, lai pieprasītu taisnīgu tiesu. Karalim Aerīsam II Tārgārjenam tas nepatika un lika nogalināt abus, kā arī pavēlēja Ielejas valdniekam Džonam Arīnam atnest viņa aizbilstamo Edarda Stārka un Roberta Barateona galvas. Kad Džons atteicās nogalināt savus audžudēlus karaļa vārdā, sākās Roberta sacelšanās, zināms kā Uzurpatora karš. Trejžubures kaujā Roberts Barateons atriebās princim Raegaram par savas saderinātās Liannas nolaupīšanu ar nāvējošu zobena cirtienu. Pēc šīs kaujas bijušais karaļa labā roka Tīvins Lanisters maršēja uz Karaļa ostu, kuram Aerīss lika atvērt vārtus, tādējādi karalis tika nodots un nogalināts Dzelzs troņa zālē. Roberts kļuva par pirmo Dzelzs troņa karali, kurš nebija Tārgārjens, kopš Septiņu valstību izveidošanās sākuma.

Atsauces[]

  1. Troņu spēle, 13.nodaļa, Tīrions.
  2. 2.0 2.1 The World of Ice & Fire, The North.
  3. The Rise of the Dragon, The Reign of Aegon I.
  4. So Spake Martin: Social Structure, Moat Cailin, and More, June 10, 2002
  5. 5.0 5.1 5.2 5.3 Fire & Blood, Aegon's Conquest.
  6. The World of Ice & Fire, The Reach.
  7. Troņu spēle, 11.nodaļa, Daenerīsa.
  8. Deja ar pūķiem, 1.nodaļa, Tīrions.
  9. Vārnu dzīres, 25.nodaļa, Brienna.
  10. Troņu spēle, 2.nodaļa, Ketlīna.
  11. Troņu spēle, 66.nodaļa, Brens.
  12. Karaļu cīņa, 11.nodaļa, Teons.
  13. Zobenu vētra, 25.nodaļa, Dāvoss.
  14. The World of Ice & Fire, The Reach.
  15. The World of Ice & Fire, The Targaryen Kings: Daeron I.
  16. The World of Ice & Fire, The Targaryen Kings: Daeron II.
  17. The World of Ice & Fire, The Targaryen Kings: Jaehaerys II.


Citās valodās

Advertisement